AI droŔības apmÄcÄ«ba pirmajiem reaÄ£ÄtÄjiem kļūst par pamatu robotaksi ievieÅ”anai. Uzziniet protokolus, prasÄ«bas un 30 dienu plÄnu paÅ”valdÄ«bÄm.
Robotaxi droŔība: AI apmÄcÄ«ba operatÄ«vajiem dienestiem
- gadÄ robotaksi ienÄks vÄl vairÄk pilsÄtÄs, un tas nozÄ«mÄ vienu ļoti praktisku lietu: policijai, ugunsdzÄsÄjiem, NMPD un evakuatoru operatoriem arvien biežÄk bÅ«s jÄstrÄdÄ blakus transportlÄ«dzeklim, kuram nav vadÄ«tÄja. Nevis prezentÄcijÄs vai pilotprojektu slaidos, bet reÄlos negadÄ«jumos, sastrÄgumos, avÄrijas joslÄs un stÄvvietÄs.
TieÅ”i tÄpÄc ziÅa par Governors Highway Safety Association (GHSA) un Waymo kopÄ«gi izveidoto bezmaksas tieÅ”saistes droŔības apmÄcÄ«bu pirmajiem reaÄ£ÄtÄjiem ir vairÄk nekÄ āvÄl viens apmÄcÄ«bu kurssā. TÄ ir zÄ«me, ka viedpilsÄtu mobilitÄte pieaug ÄtrÄk par institucionÄlo gatavÄ«bu ā un ka mÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ nevar bÅ«t tikai par datu analÄ«tiku vai Äatbotiem. Tas ir arÄ« par protokoliem, prasmÄm un savietojamÄ«bu.
Å ajÄ āMÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ un viedajÄs pilsÄtÄsā sÄrijas rakstÄ paskatÄ«simies, ko Å”Äda apmÄcÄ«ba patiesÄ«bÄ risina, kÄpÄc AV (autonomo transportlÄ«dzekļu) droŔība nav tas pats, kas EV droŔība, un kÄ paÅ”valdÄ«bas var izmantot Å”o brÄ«di, lai sakÄrtotu savu AI droŔības pÄrvaldÄ«bu plaÅ”ÄkÄ mÄrogÄ.
KÄpÄc robotaksi prasa citu droŔības domÄÅ”anu
Autonomo transportlÄ«dzekļu incidentu vadÄ«ba ir cita disciplÄ«na, jo mainÄs trÄ«s pamatlietas: transportlÄ«dzekļa uzvedÄ«ba, energoapgÄde un komunikÄcijas kanÄli.
PirmkÄrt, AV uzvedÄ«bu nosaka programmatÅ«ra, sensori un attÄlinÄta operÄciju komanda. Tas var bÅ«t lieliski satiksmes droŔībai ikdienÄ, bet incidenta brÄ«dÄ« pirmais reaÄ£ÄtÄjs sastopas ar jautÄjumu: vai auto var pÄkÅ”Åi sÄkt kustÄties? Un ja var, kas to aptur ā fiziski, procedurÄli, vai ar zvanu uz operÄciju centru?
OtrkÄrt, autonomais auto bieži ir arÄ« elektroauto. UgunsdzÄsÄjiem un glÄbÄjiem tas nozÄ«mÄ augstsprieguma sistÄmas, specifiskus atslÄgÅ”anas punktus, akumulatoru riskus un atŔķirÄ«gu ekstrikÄcijas (izcelÅ”anas) taktiku.
TreÅ”kÄrt, AV ekosistÄmÄ parÄdÄs jauns droŔības resurss: ražotÄja/operÄtora operÄciju centrs, kas var apstiprinÄt statusu (āauto nekustÄsiesā), dot norÄdes, palÄ«dzÄt pÄrÅemt vadÄ«bu vai atslÄgt sistÄmu. Tas ir bÅ«tiski, bet tikai tad, ja tas ir iestrÄdÄts protokolÄ un cilvÄki zina, ko darÄ«t.
Labs Ä«sais princips: āAutonomijaā nenozÄ«mÄ ābez cilvÄkiemā; tÄ nozÄ«mÄ ācilvÄki citÄ vietÄā.
Ko Ä«sti dara GHSA un Waymo apmÄcÄ«bu modelis (un ko pilsÄtas var paÅemt sev)
Atbilde vienÄ teikumÄ: Å”is modelis standartizÄ pirmo reaÄ£ÄtÄju darbÄ«bas ar robotaksi un samazina improvizÄcijas risku.
SaskaÅÄ ar publiski aprakstÄ«to struktÅ«ru apmÄcÄ«ba ir sadalÄ«ta trÄ«s moduļos:
- Ievads par robotaksi darbÄ«bu ā kur tie darbojas un kÄ reaÄ£Ä uz policijas/ÄrkÄrtas operÄcijÄm.
- Pieeja un mijiedarbÄ«ba ā kÄ droÅ”i pietuvoties, ko novÄrot, ko nedarÄ«t, kÄ saprast transportlÄ«dzekļa stÄvokli.
- DroŔības procedÅ«ras incidentam ā pasažieru ekstrikÄcija, sistÄmas atslÄgÅ”ana, akumulatora atvienoÅ”ana un citi kritiski soļi.
Waymo pieeja papildinÄta ar praktiskÄm apmÄcÄ«bÄm, instrukcijÄm un video materiÄliem, kÄ arÄ« ar operatÄ«vu atbalstu: operÄciju centra komunikÄciju un speciÄlu palÄ«dzÄ«bas lÄ«niju pirmajiem reaÄ£ÄtÄjiem.
KÄpÄc tas ir gudri no publiskÄs pÄrvaldes viedokļa
ManuprÄt, spÄcÄ«gÄkais elements nav pats ākurssā, bet atkÄrtojamais sadarbÄ«bas formÄts:
- PrivÄtais operators nodroÅ”ina tehnisko zinÄÅ”anu bÄzi (sistÄmas arhitektÅ«ra, atslÄgÅ”anas procedÅ«ras).
- Publiska organizÄcija palÄ«dz standartizÄt un āiztulkotā to operatÄ«vajÄ valodÄ (protokoli, scenÄriji, mÄcÄ«bu saturs).
- RezultÄts ir lietojams plaÅ”Äk nekÄ viena pilsÄta vai viens dienests.
Tas ir tieÅ”i tas, ko mÄs bieži gribam no AI publiskajÄ sektorÄ: nevis vienreizÄju pilotu, bet mÄrogojamu praksi.
AI loma Å”eit nav āautopilotsā, bet riska vadÄ«ba
Autonomo transportlÄ«dzekļu droŔības apmÄcÄ«ba ir AI pÄrvaldÄ«bas sastÄvdaļa. Un tas ir svarÄ«gs pavÄrsiens, jo daudzÄs paÅ”valdÄ«bÄs āAI pÄrvaldÄ«baā joprojÄm tiek saprasta pÄrÄk Å”auri (datu aizsardzÄ«ba, Ätika, iepirkums).
Robotaksi gadÄ«jumÄ AI ietekmÄ:
- Incidentu biežumu un veidu (piem., neparasti apstÄÅ”anÄs gadÄ«jumi, sarežģītas mijiedarbÄ«bas ar satiksmes regulÄtÄjiem).
- Notikuma vietas dinamiku (auto var gaidÄ«t, mÄÄ£inÄt pÄrplÄnot marÅ”rutu, apstÄties ādroÅ”iā pÄc saviem kritÄrijiem).
- AtbildÄ«bas sadalÄ«jumu (kurÅ” apstiprina, ka auto ir ādroÅ”Ä režīmÄā ā reaÄ£ÄtÄjs vai operators?).
Praktiskais ieguvums: mazÄk āpelÄko zonuā
NegadÄ«jumos laiku mÄra sekundÄs. Ja reaÄ£ÄtÄji zina konkrÄtu secÄ«bu ā kam zvanÄ«t, ko pÄrbaudÄ«t, kÄ atslÄgt sistÄmu ā samazinÄs gan darbinieku risks, gan sekundÄrie negadÄ«jumi.
Un vÄl: Å”Äda apmÄcÄ«ba palÄ«dz samazinÄt informÄcijas asimetriju starp tehnoloÄ£iju piegÄdÄtÄju un publisko sektoru. PilsÄta kļūst kompetentÄka sarunÄs par noteikumiem, datu apmaiÅu un pakalpojuma ievieÅ”anas nosacÄ«jumiem.
Ko paÅ”valdÄ«bÄm vajadzÄtu ielikt lÄ«gumÄ un protokolos jau tagad
Atbilde: ja pilsÄtÄ parÄdÄs robotaksi (vai autonomi marÅ”ruta busi), minimÄlais komplekts ir komunikÄcija, apmÄcÄ«ba, datu plÅ«smas un kopÄ«gi incidentu scenÄriji.
Å eit ir saraksts, ko es ieteiktu pÄrvÄrst par prasÄ«bÄm (RFP, lÄ«gumÄ vai sadarbÄ«bas memorandÄ) ā Ä«paÅ”i Eiropas/Latvijas publiskÄ sektora kontekstÄ:
1) Vienots āincidenta kontaktpunktsā 24/7
- Viena tÄlruÅa lÄ«nija operatÄ«vajiem dienestiem.
- ReÄla cilvÄka atbilde, nevis tikai balss izvÄlne.
- SLA (piem., atbildes laiks lÄ«dz 30 sekundÄm kritiskos incidentos).
2) StandartizÄts ātransportlÄ«dzeklis nekustÄsiesā apstiprinÄjums
- Skaidra procedÅ«ra, kÄ operators apstiprina, ka auto ir imobilizÄts.
- DokumentÄts protokols pÄc incidenta (auditÄjamÄ«ba).
3) ApmÄcÄ«ba kÄ nepÄrtraukts process, nevis vienreizÄjs pasÄkums
- E-mÄcÄ«bas + praktiskie treniÅi.
- PÄrsertifikÄcija (piem., reizi 12ā18 mÄneÅ”os).
- ÄŖsi ākabatasā materiÄli patruļÄm un brigÄdÄm (checklist formÄtÄ).
4) QR/NFC identifikÄcija uz transportlÄ«dzekļa (ar droŔības kontroli)
- Ätrs veids, kÄ reaÄ£ÄtÄjs var atvÄrt pareizo instrukciju konkrÄtam modelim.
- Piekļuves kontrole, lai netiek nopludinÄta sensitÄ«va informÄcija.
5) KopÄ«gi vingrinÄjumi (tabletop + klÄtienÄ)
- āKo darÄm, ja auto apstÄjas tunelÄ«?ā
- āKo darÄm, ja pasažieris ir bezsamaÅÄ, durvis bloÄ·Ätas?ā
- āKo darÄm, ja transportlÄ«dzeklis ir pÄc sadursmes un notiek akumulatora termiskÄ reakcija?ā
Tas viss iederas viedpilsÄtas domÄÅ”anÄ: tehnoloÄ£ija nav āpalaist un aizmirstā, tÄ ir dzÄ«vs pakalpojums ar operacionÄliem riskiem.
KÄ Å”is iekļaujas plaÅ”ÄkÄ viedpilsÄtas droŔības ekosistÄmÄ
Atbilde: robotaksi apmÄcÄ«ba ir labs paraugs, kÄ veidot ādroŔības slÄniā ap AI risinÄjumiem pilsÄtvidÄ.
Daudzas paÅ”valdÄ«bas 2025. gada beigÄs paralÄli ievieÅ” vai testÄ:
- video analÄ«tiku sabiedriskajÄ droŔībÄ,
- satiksmes plūsmas analīzi un adaptīvus luksoforus,
- viedos sensornetus infrastruktūras uzraudzībai,
- digitÄlos asistentus iedzÄ«votÄju apkalpoÅ”anÄ.
KopÄjais klupÅ”anas akmens? OperatÄ«vÄ gatavÄ«ba. TehnoloÄ£ija var bÅ«t labi iepirkta un juridiski korekta, bet, ja cilvÄki nezina, kÄ rÄ«koties nestandarta situÄcijÄs, risks pÄrvÄrÅ”as izmaksÄs.
Robotaksi gadÄ«jums labi parÄda, kÄ āAI publiskajÄ sektorÄā kļūst ļoti konkrÄts:
- protokols + apmÄcÄ«ba + sakari + atbildÄ«bas sadalÄ«jums.
Un jÄ, tas ir mazÄk glamÅ«rÄ«gi nekÄ jaunÄkais modelis vai sensoru komplekts. Bet tas ir tas, kas reÄli pasargÄ cilvÄkus.
Ätrie jautÄjumi, ko vadÄ«tÄji uzdod (un skaidras atbildes)
Vai robotaksi nozÄ«mÄ vairÄk darba operatÄ«vajiem dienestiem?
Ne obligÄti vairÄk izsaukumu, bet vairÄk jauna tipa situÄciju. SÄkumÄ bÅ«s āmÄcÄ«bu lÄ«kneā: apstÄÅ”anÄs gadÄ«jumi, neizpratne par sistÄmas statusu, procedÅ«ru precizÄÅ”ana.
Vai pietiek ar tieŔsaistes kursu?
NÄ. E-apmÄcÄ«ba ir minimums, bet kritiskajÄm komandÄm vajag arÄ« praktisku treniÅu (durvju atvÄrÅ”ana, atslÄgÅ”anas punkti, droÅ”a pieeja, ekstrikÄcija).
Ko darÄ«t, ja pilsÄtÄ ir vairÄki operatori?
PilsÄtai jÄspiež uz standartiem. Vienots minimÄlais protokols un kopÄ«gs incidentu komunikÄcijas ietvars ir svarÄ«gÄks par atseviŔķu uzÅÄmumu ÄrtÄ«bÄm.
Ko darÄ«t tÄlÄk: 30 dienu rÄ«cÄ«bas plÄns paÅ”valdÄ«bai
Ja jÅ«su pilsÄtÄ robotaksi nav vÄl Å”odien, 2026. gadÄ āvÄl navā var Ätri pÄrvÄrsties par ājau irā. Å eit ir praktisks plÄns, ko var sÄkt mÄneÅ”a laikÄ.
- KartÄjiet incidentu Ä·Ädi: 112/911 dispeÄers ā patruļa/brigÄde ā satiksmes dienests ā operators.
- DefinÄjiet minimÄlÄs prasÄ«bas operatoriem (24/7 kontakts, imobilizÄcijas apstiprinÄjums, apmÄcÄ«bas formÄts).
- Izveidojiet Ä«su AV incidenta checklist vienÄ lapÄ un testÄjiet to kopÄ ar dienestiem.
- SarunÄjiet vienu kopÄ«gu vingrinÄjumu (tabletop) ar vismaz 3 scenÄrijiem.
- Ielieciet to AI pÄrvaldÄ«bas ietvarÄ: riski, atbildÄ«bas, auditÄjamÄ«ba, mÄcÄ«bu grafiks.
Å is ir tieÅ”i tas brÄ«dis, kad mÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ pÄriet no āprojektaā uz āspÄjuā.
Robotaksi droŔības apmÄcÄ«ba pirmajiem reaÄ£ÄtÄjiem parÄda vienkÄrÅ”u patiesÄ«bu: viedpilsÄta ir tik droÅ”a, cik droÅ”i ir tÄs protokoli. NÄkamais solis ir ne tikai sekot lÄ«dzi vienam operatoram vai vienam kursam, bet izveidot paÅ”valdÄ«bas lÄ«meÅa spÄju strÄdÄt ar AI balstÄ«tu mobilitÄti kÄ ar kritisku infrastruktÅ«ru.
Ja 2026. gadÄ jÅ«su pilsÄtÄ uz ielas blakus avÄrijai apstÄjas auto bez vadÄ«tÄja, vai komanda uz vietas zinÄs trÄ«s lietas: kÄ to āiesaldÄtā, kÄ droÅ”i piekļūt cilvÄkiem un kÄ dokumentÄt notikuÅ”o?