MaaS nav tikai lietotne ā tas ir integrÄts mobilitÄtes pakalpojums. Uzziniet, kÄ AI, dati un partnerÄ«bas palÄ«dz pilsÄtÄm samazinÄt sastrÄgumus.

MaaS un AI: kÄ pilsÄtas saliek mobilitÄti vienÄ sistÄmÄ
DecembrÄ« pilsÄtÄs parasti redz vienu un to paÅ”u ainu: sastrÄgumi ap tirdzniecÄ«bas centriem, pilnas autostÄvvietas, pÄrpildÄ«ts sabiedriskais transports, taksometru rindas pie stacijÄm. ProblÄma nav tas, ka cilvÄki ānegrib braukt zaļiā. ProblÄma ir tÄ, ka mobilitÄte joprojÄm ir sadalÄ«ta pa saliÅÄm ā biļete vienÄ lietotnÄ, mikromobilitÄte citÄ, vilciens ar treÅ”o noteikumu kopumu, un katram operatoram savi dati.
TieÅ”i tÄpÄc Mobility-as-a-Service (MaaS) atkal kļūst par centrÄlu tÄmu viedo pilsÄtu un publiskÄ sektora digitalizÄcijas dienaskÄrtÄ«bÄ. SmartCitiesWorld podkÄsta epizodÄ, kurÄ Luke Antoniou sarunÄjas ar Urban Mobility Partnership (UMP) pÄrstÄvi Krisu PriÄetu (Chris Pritchett), caur praktisku prizmu izskan trÄ«s lietas: skaidra MaaS definÄ«cija, publiskÄ un privÄtÄ sektora partnerÄ«bas un digitÄlÄ savietojamÄ«ba.
Å ajÄ ierakstÄ es to āiztulkoÅ”uā mÅ«su sÄrijas kontekstÄ ā MÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ un viedajÄs pilsÄtÄs ā un parÄdīŔu, kÄpÄc MaaS bez datiem un AI bieži paliek par glÄ«tu lietotni, bet ar datiem un AI kļūst par pÄrvaldÄmu publisku pakalpojumu.
MaaS nav lietotne. MaaS ir vienoÅ”anÄs par pieredzi un datiem
MaaS bÅ«tÄ«ba nav āviena aplikÄcija visamā. BÅ«tÄ«ba ir vienots mobilitÄtes pakalpojums lietotÄjam, pat ja fonÄ darbojas 10 operatori un 3 biļeÅ”u sistÄmas. PodkÄstÄ PriÄets uzsver, ka definÄ«cija ir kļuvusi āŔķidraā, un tas nav akadÄmisks strÄ«ds ā tas tieÅ”i ietekmÄ, ko pilsÄta iepÄrk, ko tÄ regulÄ un ko iedzÄ«votÄjs sagaida.
Praktiska MaaS definÄ«cija, kas strÄdÄ publiskajÄ sektorÄ:
MaaS ir integrÄts mobilitÄtes piedÄvÄjums, kur plÄnoÅ”ana, rezervÄcija, apmaksa un atbalsts tiek nodroÅ”inÄts kÄ viena pieredze, bet dati un atbildÄ«bas ir sadalÄ«tas starp iesaistÄ«tajiem.
KÄpÄc definÄ«cija ir kritiska paÅ”valdÄ«bai
Ja MaaS tiek saprasts kÄ āaplikÄcijaā, iepirkums parasti beidzas ar interfeisu. Ja MaaS tiek saprasts kÄ ekosistÄma, tad iepirkumÄ parÄdÄs prasÄ«bas par:
- datu apmaiÅas standartiem (reisu, tarifu, pieejamÄ«bas, kapacitÄtes dati),
- identitÄtes un maksÄjumu saskaÅoÅ”anu,
- klientu atbalsta atbildÄ«bÄm,
- pakalpojuma kvalitÄtes KPI (punktualitÄte, pieejamÄ«ba, atcelÅ”anas, sÅ«dzÄ«bas),
- droŔības un privÄtuma režīmiem (Ä«paÅ”i, ja tiek izmantots AI).
Å is ir klasisks āAI publiskajÄ sektorÄā jautÄjums: vai mÄs digitalizÄjam virsmu, vai arÄ« uzbÅ«vÄjam sistÄmu, kas rada pÄrvaldÄmus datus un izmÄrÄmu rezultÄtu?
IntegrÄcija un savietojamÄ«ba: kur MaaS satiekas ar AI
IntegrÄcija izklausÄs garlaicÄ«gi, lÄ«dz brÄ«dim, kad saproti efektu: integrÄcija ir vienÄ«gais veids, kÄ iedzÄ«votÄjam dot reÄlu alternatÄ«vu privÄtajam auto. Ja pÄrsÄÅ”anÄs ir neprognozÄjama, biļetes nevar nopirkt vienÄ solÄ« un kavÄjuma gadÄ«jumÄ nav plÄna B, cilvÄks izvÄlas auto ā nevis tÄpÄc, ka ānemÄ«l sabiedriskoā, bet tÄpÄc, ka vÄlas kontroli.
AI Å”eit nav dekorÄcija. AI ir instruments, kas no savietojamiem datiem var izdarÄ«t trÄ«s praktiskas lietas.
1) MultimodÄla marÅ”rutÄÅ”ana ar reÄllaika korekcijÄm
Ja sistÄmai ir reÄllaika dati (kavÄjumi, noslodze, satiksmes incidenti, mikromobilitÄtes pieejamÄ«ba), AI var ieteikt marÅ”rutu, kas nav tikai āÄtrÄkaisā, bet visdroÅ”Äkais pret nobrukumu.
KonkrÄti piemÄri, ko pilsÄtas var prasÄ«t MaaS risinÄjumam:
- prognozÄt pÄrsÄÅ”anÄs risku (vai paspÄs uz reisu),
- automÄtiski piedÄvÄt alternatÄ«vu, ja notiek atcelÅ”ana,
- Åemt vÄrÄ pieejamÄ«bu (lifts, zems grÄ«das transports, attÄlumi starp pieturÄm),
- optimizÄt pÄc COā vai gaisa kvalitÄtes mÄrÄ·iem noteiktÄs zonÄs.
2) Dinamiska kapacitÄtes un piedÄvÄjuma vadÄ«ba
MaaS rada redzamÄ«bu: kur un kad pieprasÄ«jums pieaug, kur pÄrsÄÅ”anÄs āizkrÄ«tā, kur mikromobilitÄte tiek izÅemta no spÄles laikapstÄkļu dÄļ.
AI balstīta analītika ļauj:
- prognozÄt pīķus (pasÄkumi, skolu brÄ«vlaiki, sezonÄlÄs plÅ«smas),
- pÄrplÄnot transportlÄ«dzekļus un personÄlu,
- gudrÄk izvietot koplietoÅ”anas velosipÄdus/skrejriteÅus,
- identificÄt marÅ”rutus ar augstu latentÄ pieprasÄ«juma potenciÄlu.
Decembra kontekstÄ tas ir Ä«paÅ”i aktuÄli: pilsÄtÄm ir āpīķu pīķisā, un datu vadÄ«ta plÄnoÅ”ana ir lÄtÄka nekÄ haotiska papildreisu likÅ”ana pÄdÄjÄ brÄ«dÄ«.
3) Vienota tarifu loÄ£ika un sociÄlais taisnÄ«gums
Viena no MaaS grÅ«tÄkajÄm daļÄm ir nevis tehnoloÄ£ija, bet tarifu saskaÅoÅ”ana. AI var palÄ«dzÄt modelÄt tarifus un to ietekmi:
- vai integrÄtÄ biļete samazina auto braucienus vai tikai pÄrdala esoÅ”os sabiedriskÄ transporta braucÄjus,
- kÄ mainÄs pieejamÄ«ba zemÄku ienÄkumu grupÄm,
- kÄdas atlaides dot, lai mazinÄtu sastrÄgumus konkrÄtÄ laikÄ/zonÄ.
Te pilsÄtai jÄbÅ«t stingrai: ja publiskais sektors finansÄ mobilitÄti, tad algoritmam jÄatbalsta sabiedriskie mÄrÄ·i, nevis tikai ieÅÄmumu optimizÄcija.
PubliskÄ un privÄtÄ sektora partnerÄ«bas: bez tÄm MaaS neiziet no pilotÄÅ”anas
PodkÄstÄ skaidri izskan UMP perspektÄ«va: partnerÄ«bas ir kritiskas, lai MaaS pilotprojekti kļūtu par noturÄ«gÄm shÄmÄm. Es tam piekrÄ«tu ar vienu piebildi: partnerÄ«bas strÄdÄ tikai tad, ja pilsÄta ir uzrakstÄ«jusi spÄles noteikumus.
Ko pilsÄtai nozÄ«mÄ ālabaā MaaS partnerÄ«ba
Laba partnerÄ«ba nav āpaÅemsim platformu no piegÄdÄtÄja un cerÄsimā. Laba partnerÄ«ba ir lÄ«gumu, datu un atbildÄ«bas arhitektÅ«ra.
PilsÄtas un valsts iestÄdes praksÄ var ieviest Å”Ädu minimÄlo komplektu:
- Datu koplietoÅ”anas politika: kÄdi dati ir obligÄti, kÄdÄ kvalitÄtÄ, ar kÄdu latentumu, kÄdÄ formÄtÄ.
- InteroperabilitÄtes prasÄ«bas: lai MaaS nav piesieta vienam operatoram vai vienam maksÄjumu risinÄjumam.
- KopÄjie KPI: ne tikai reisus un pasažierus, bet arÄ« āpÄrsÄÅ”anÄs veiksmÄ«gumuā, sÅ«dzÄ«bu laiku, pieejamÄ«bas rÄdÄ«tÄjus.
- AtbildÄ«ba par klienta pieredzi: kurÅ” risina problÄmas, ja Ä·ÄdÄ ir 3 operatori.
- AI pÄrvaldÄ«ba (AI governance): caurskatÄmÄ«ba, auditi, diskriminÄcijas riski, datu minimizÄcija.
VienkÄrÅ”s princips: privÄtais sektors var bÅ«t Ätrs, bet publiskais sektors ir tas, kam jÄgarantÄ taisnÄ«gums un uzticamÄ«ba.
KÄpÄc pÄc Covid-19 (un tagad, 2025. gadÄ) tas atkal ir ālogsā rÄ«cÄ«bai
PriÄets podkÄstÄ runÄ par iespÄju atgÅ«t mobilitÄtes plÄnus, pÄrejot ÄrÄ no pandÄmijas. 2025. gadÄ situÄcija ir nobriedusi citÄdi: attÄlinÄtais darbs ir padarÄ«jis pieprasÄ«jumu mazÄk prognozÄjamu, bet vienlaikus datu un maksÄjumu infrastruktÅ«ra ir kļuvusi spÄcÄ«gÄka. Tas nozÄ«mÄ, ka MaaS vairs nav tikai par āÄrtumuā ā tas ir par pÄrvaldÄ«bu: kÄ pilsÄta vada plÅ«smas, emisijas un pieejamÄ«bu ar reÄliem instrumentiem.
IlgtspÄja: MaaS strÄdÄ tikai tad, ja tas maina uzvedÄ«bu
MaaS bieži tiek pÄrdots kÄ ilgtspÄjas risinÄjums, bet realitÄte ir stingra: ja MaaS nepadara alternatÄ«vu auto objektÄ«vi vienkÄrÅ”Äku, tas nemainÄ«s uzvedÄ«bu pietiekamÄ apjomÄ.
TÄpÄc ilgtspÄja MaaS kontekstÄ nav sauklis, bet dizaina uzdevums:
Kas reÄli samazina auto braucienus
- Vienots maksÄjums (nevis 4 atseviŔķi pirkumi).
- GarantÄta pÄrsÄÅ”anÄs vai automÄtiska pÄrlikÅ”ana uz alternatÄ«vu.
- IntegrÄta informÄcija par aizÅemtÄ«bu (cilvÄki izvairÄs no pÄrpildÄ«juma, ja to redz laicÄ«gi).
- PirmÄ/pÄdÄjÄ kilometra risinÄjumi (mikromobilitÄte + sabiedriskais transports vienÄ plÄnÄ).
KÄ AI palÄ«dz ilgtspÄjai bez moralizÄÅ”anas
AI var āpabÄ«dÄ«tā izvÄli, nevis nosodÄ«t. PiemÄram:
- pÄc noklusÄjuma piedÄvÄt marÅ”rutu ar zemÄku COā, ja laika starpÄ«ba ir minimÄla,
- dot cenu stimulus Ärpus pīķa laika,
- optimizÄt reisu grafikus, lai samazinÄtu tukÅ”os nobraukumus.
PubliskajÄ sektorÄ te ir svarÄ«ga robeža: paskaidrojama ieteikumu loÄ£ika. Ja iedzÄ«votÄjs nesaprot, kÄpÄc sistÄma piedÄvÄ dÄ«vainu marÅ”rutu, uzticÄ«ba pazÅ«d Ätri.
Praktiska āMaaS + AIā ievieÅ”anas kartÄ«te paÅ”valdÄ«bai
Ja jÅ«s strÄdÄjat paÅ”valdÄ«bÄ, ministrijÄ, plÄnoÅ”anas reÄ£ionÄ vai pie operatora, Å”is ir Ä«ss kontrolsaraksts, ko es izmantotu, lai sarunas par MaaS nepÄrvÄrstos tikai par lietotnes dizainu.
90 dienu fokuss: pamati, bez kuriem AI nedos atdevi
- InventarizÄjiet datu avotus: grafiki, reÄllaiks, tarifi, incidenti, pieejamÄ«ba.
- Nosakiet āobligÄtosā datu laukus un kvalitÄtes sliekÅ”Åus.
- Vienojieties par identitÄtes un maksÄjumu plÅ«smu (kas ir ākontrolierisā?).
- IzvÄlieties 3 KPI, kas atspoguļo iedzÄ«votÄja pieredzi (ne tikai operatora darbÄ«bu).
6ā12 mÄneÅ”u fokuss: no pilotprojekta uz sistÄmu
- Ieviesiet savietojamÄ«bas prasÄ«bas iepirkumos un atļaujÄs.
- Izveidojiet AI pÄrvaldÄ«bas modeli: audits, monitorings, atbildÄ«gÄs personas.
- PielÄgojiet tarifus, lai integrÄcija bÅ«tu finansiÄli jÄdzÄ«ga (ar sociÄliem droŔības tÄ«kliem).
- SÄciet ar vienu koridoru vai zonu, kur var izmÄrÄ«t efektu (pÄrsÄÅ”anÄs, kavÄjumi, auto plÅ«sma).
Mans novÄrojums: visÄtrÄk rezultÄtu dod nevis ālielÄ platformaā, bet vienoÅ”anÄs par datiem + vienots maksÄjums + pÄrsÄÅ”anÄs uzticamÄ«ba.
Kur Å”is iederas sÄrijÄ āMÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ un viedajÄs pilsÄtÄsā
MaaS ir labs lakmusa papÄ«rs AI izmantoÅ”anai publiskajos pakalpojumos. Tas parÄda, vai iestÄde prot strÄdÄt ar datiem, definÄt atbildÄ«bas un aizsargÄt sabiedrÄ«bas intereses, vienlaikus sadarbojoties ar privÄtajiem operatoriem.
Ja pilsÄta MaaS uztver nopietni, tÄ iegÅ«st vairÄk nekÄ Ärtu marÅ”rutÄtÄju:
- labÄku satiksmes plÅ«smu analÄ«zi un prognozÄÅ”anu,
- uz datiem balstÄ«tu lÄmumu pieÅemÅ”anu par grafikiem, tarifiem un infrastruktÅ«ru,
- pÄrskatÄmu sadarbÄ«bas modeli starp publisko un privÄto sektoru,
- reÄlistisku ceļu uz ilgtspÄjÄ«gu mobilitÄti bez piespiedu retorikas.
NÄkamais solis ir pavisam konkrÄts: izvÄlÄties vienu pilsÄtas problÄmu (piemÄram, pÄrsÄÅ”anÄs no reÄ£ionÄlÄ autobusa uz pilsÄtas transportu), uzlikt tai KPI, sakÄrtot datus un tikai tad runÄt par āAI slÄniā.
PilsÄtÄm, kas 2026. gada budžetos plÄno viedo pilsÄtu projektus, Å”is ir Ä«stais brÄ«dis uzdot sev vienu neÄrtu, bet produktÄ«vu jautÄjumu: vai mÅ«su mobilitÄtes dati jau ir pietiekami labi, lai AI vispÄr drÄ«kstÄtu pieÅemt ieteikumus iedzÄ«votÄjiem?