Big Data un maŔīnmācīŔanās viedajām pilsētām

MākslÄ«gais intelekts publiskajā sektorā un viedajās pilsētās••By 3L3C

Praktisks skats, kā Big Data un maŔīnmācīŔanās palÄ«dz viedajām pilsētām: satiksme, infrastruktÅ«ra un e-pārvalde ar skaidru 90 dienu startu.

AI publiskajā sektorāviedās pilsētasbig datamaŔīnmācīŔanāse-pārvaldepilsētu mobilitāte
Share:

Featured image for Big Data un maŔīnmācīŔanās viedajām pilsētām

Big Data un maŔīnmācīŔanās viedajām pilsētām

  1. gadā SmartCitiesWorld podkāsts publicēja epizodi par to, kā Big Data un maŔīnmācīŔanās palÄ«dz pilsētām. 2025. gada nogalē Ŕī tēma vairs nav ā€œnākotnes plānsā€ — tā ir ikdienas darba instruments paÅ”valdÄ«bās, kas grib pieņemt lēmumus ātrāk, lētāk un ar mazāk kļūdu.

Å ajā mÅ«su sērijas ā€œMākslÄ«gais intelekts publiskajā sektorā un viedajās pilsētāsā€ ierakstā es izstāstīŔu, ko pilsētas reāli iegÅ«st no datiem un ML, kur parasti rodas vilÅ”anās, un kā sakārtot pamatus, lai AI publiskajā sektorā dotu izmērāmu rezultātu (nevis skaistus slaidus).

Ko pilsētas patiesÄ«bā pērk, kad ā€œpērk AIā€

Pilsētas nepērk algoritmus — tās pērk prognozējamÄ«bu un operatÄ«vu kontroli. AI un Big Data ir vērtÄ«gi tikai tad, ja tie samazina nenoteiktÄ«bu: satiksmē, komunālajos pakalpojumos, droŔībā, klientu apkalpoÅ”anā, budžeta plānoÅ”anā.

VienkārÅ”s, bet svarÄ«gs princips: jo Ä«sāks lēmuma cikls (minÅ«tes/stundas, nevis mēneÅ”i), jo lielāka AI atdeve. Tāpēc viedajās pilsētās visātrāk rezultātus dod risinājumi, kas strādā ar plÅ«stoÅ”iem datiem — satiksmes sensoriem, sabiedriskā transporta telemetriju, siltumtÄ«klu mērÄ«jumiem, zvanu centra un e-pakalpojumu pieprasÄ«jumiem.

ā€œBig Dataā€ pilsētā nav tikai apjoms

Pilsētu kontekstā Big Data nozīmē trīs lietas:

  • DaudzveidÄ«bu: IoT sensori, video, GPS, biļeÅ”u sistēmas, sÅ«dzÄ«bas, e-pakalpojumu žurnāli, meteoroloÄ£ija.
  • Ātrumu: dati ienāk nepārtraukti, un lēmums jāpieņem tagad.
  • SaistāmÄ«bu: lielākā vērtÄ«ba rodas, kad dažādi avoti ir savietoti vienā ā€œpatiesÄ«bas versijÄā€ (vienoti identifikatori, laika zÄ«mogi, telpiskās koordinātas).

Ja jÅ«su pilsētā dati ir ā€œizkaisÄ«ti pa departamentiemā€, AI projekti bÅ«s lēni un dārgi. Tas nav tehnoloÄ£iju trÅ«kums — tā ir pārvaldÄ«bas problēma.

3 praktiskie ieguvumi: kur maŔīnmācīŔanās atmaksājas visātrāk

AI publiskajā sektorā vislabāk strādā tur, kur ir daudz atkārtojamu situāciju un skaidra mērīŔana. Zemāk ir trÄ«s jomas, kuras es redzu kā droŔāko startu lielākajai daļai paÅ”valdÄ«bu.

Satiksme un mobilitāte: no ā€œreakcijasā€ uz prognozi

Atbilde Ä«si: maŔīnmācīŔanās ļauj prognozēt sastrēgumus un pielāgot satiksmes vadÄ«bu pirms problēma kļūst redzama ielās.

Ja satiksmes vadÄ«ba balstās tikai uz vēsturiskām shēmām (piemēram, ā€œrÄ«ta pīķis 8:00–9:00ā€), jÅ«s vienmēr kavēsieties. Pilsētas dzÄ«vo pēc notikumiem: negadÄ«jumi, koncerti, iepirkÅ”anās sezona decembrÄ«, negaidÄ«ts sniegs, remontdarbi.

Ko dara ML modeļi mobilitātē

  • PlÅ«smas prognozēŔana (15–60 minÅ«tes uz priekÅ”u) pēc sensoriem, laikapstākļiem un notikumu kalendāra.
  • Sabiedriskā transporta kavējumu prognozēŔana un dispečeru atbalsts: kur pārplānot reisus, kur sÅ«tÄ«t rezerves transportu.
  • AdaptÄ«vie luksofori: optimizē zaļo fāžu garumu pēc reālās plÅ«smas (nevis statiskiem grafikiem).

Kāpēc tas ir e-pārvaldes jautājums

Satiksmē ā€œAIā€ nav tikai sensori uz stabiem. Tas ir arÄ« lēmumu process: kurÅ” drÄ«kst mainÄ«t satiksmes režīmus, kā tiek informēti iedzÄ«votāji, kā dati nonāk lÄ«dz atbildÄ«gajam dienestam. Viedā pilsēta ir tik laba, cik laba ir tās operatÄ«vā pārvaldÄ«ba.

InfrastruktÅ«ra un komunālie pakalpojumi: uzturēŔana pēc riska, nevis kalendāra

Atbilde Ä«si: Big Data + ML palÄ«dz pāriet uz prediktÄ«vo uzturēŔanu — remontēt tad, kad risks pieaug, nevis pēc grafika vai pēc avārijas.

DecembrÄ« un janvārÄ« (Ä«paÅ”i Ziemeļeiropā) pilsētām pieaug slodze: temperatÅ«ras svārstÄ«bas, apledojums, sāls ietekme uz ceļiem, lielāks enerÄ£ijas patēriņŔ. Tas ir brÄ«dis, kad datu vadÄ«ta infrastruktÅ«ras pārvaldÄ«ba dod reālu ietaupÄ«jumu.

Tipiski lietojumi viedajās pilsētās

  • ÅŖdens zudumu noteikÅ”ana: anomāliju detektēŔana plÅ«smas un spiediena datos.
  • SiltumtÄ«klu optimizācija: temperatÅ«ras režīmu prognozēŔana pēc pieprasÄ«juma un laika apstākļiem.
  • Ceļu uzturēŔana: prioritātes izveide remontiem, apvienojot seguma stāvokli, satiksmes intensitāti un avāriju datus.

Å eit svarÄ«gs ir stāsts par atbildÄ«bu: ja modelis iesaka neremontēt, bet notiek avārija — kas atbild? Tāpēc labākā prakse ir cilvēks lēmuma ķēdē (human-in-the-loop) un skaidri noteikts, kā rekomendācijas tiek apstiprinātas.

E-pārvalde un klientu apkalpoŔana: mazāk rindas, vairāk atrisinājumu

Atbilde Ä«si: maŔīnmācīŔanās palÄ«dz paÅ”valdÄ«bām ātrāk Ŕķirot pieprasÄ«jumus, atrast tipiskos gadÄ«jumus un automatizēt vienkārŔās atbildes.

AI publiskajā sektorā bieži sākas ar redzamām lietām: čatbotiem un virtuālajiem asistentiem. Es te būŔu tieŔs: čatbots bez sakārtotas zināŔanu bāzes ir skaists interfeiss haosam.

Kas strādā praktiski

  • PieprasÄ«jumu klasifikācija (e-pasts, iesniegumi, portāla pieteikumi): automātiski nosaka tēmu, steidzamÄ«bu un atbildÄ«go.
  • Atkārtoto gadÄ«jumu ā€œÅ”abloniā€: ieteikt atbildes darbiniekiem, lai samazinātu apstrādes laiku.
  • Pakalpojumu pieprasÄ«juma prognoze: saprast, kad pieaugs pieteikumu skaits (piem., apkures pabalsti, deklarēŔanās, atļaujas), un pielāgot resursus.

Rezultāts, ko iedzÄ«votājs jÅ«t: mazāk ping-ponga starp nodaļām un ātrāks statuss ā€œlieta pieņemta / procesā / atrisinātaā€. Tas tieÅ”i atbalsta mÅ«su sērijas tēmu — AI uzlabojumi e-pārvaldes pakalpojumos.

Kas parasti noiet greizi (un kā to novērst)

Atbilde Ä«si: lielākā daļa AI projektu pilsētās klÅ«p nevis uz modeļiem, bet uz datu kvalitāti, Ä«paÅ”umtiesÄ«bām un procesu izmaiņām.

Šeit ir piecas problēmas, kuras redzu visbiežāk, un konkrēti pretsoļi.

1) Dati ir, bet nav vienotas datu ā€œpatiesÄ«basā€

  • Simptoms: dažādas nodaļas ziņo atŔķirÄ«gus skaitļus par to paÅ”u rādÄ«tāju.
  • Risinājums: vienots datu katalogs, definÄ«cijas, datu Ä«paÅ”nieki, kvalitātes noteikumi (piem., trÅ«kstoŔās vērtÄ«bas, dublikāti).

2) Pārāk ambiciozs pirmais gadījums

  • Simptoms: uzreiz grib ā€œpilsētas digitālo dvÄ«niā€, bet nav pat sakārtotas sensoru telemetrijas.
  • Risinājums: sākt ar vienu lēmumu, ko var uzlabot 8–12 nedēļu laikā (piem., anomāliju alerts Å«dens tÄ«klā).

3) Iepirkums nosaka tehnoloģiju, nevis rezultātu

  • Simptoms: prasÄ«bās ir produktu saraksts, bet nav KPI.
  • Risinājums: prasÄ«t mērāmus iznākumus: reakcijas laiks, precizitāte, kļūdaini pozitÄ«vo signālu Ä«patsvars, apkalpoÅ”anas laiks, dÄ«kstāves samazinājums.

4) Privātums un uzticēŔanās tiek atstāta ā€œvēlākamā€

  • Simptoms: projekts apstājas juridiskā pārbaudē.
  • Risinājums: privātuma ietekmes novērtējums sākumā, minimizēti dati, auditējami žurnāli, skaidra piekļuves kontrole.

5) Modelis ir labs, bet process nemainās

  • Simptoms: dashboards ir, bet lēmumi tiek pieņemti kā agrāk.
  • Risinājums: definēt, kurÅ” ko dara, kad modelis dod signālu; ieviest operatÄ«vos SLA; mācÄ«t komandas izmantot rekomendācijas.

Snippet vērts teikums: AI pilsētā nav produkts. Tas ir jauns darba veids, kas prasa datu disciplīnu un skaidras atbildības.

ÄŖss ā€œstarta plānsā€ paÅ”valdÄ«bai: no datiem lÄ«dz lēmumam 90 dienās

Atbilde Ä«si: izvēlieties vienu prioritāru pakalpojumu, savāciet minimāli nepiecieÅ”amos datus, ieviesiet vienu prognozi vai anomāliju signālu un piesieniet to pie operatÄ«vas rÄ«cÄ«bas.

Ja jÅ«s gribat rezultātu, nevis pilotprojektu, kas mirst mapē, pieturieties pie Ŕāda rāmja:

  1. Izvēlieties vienu problēmu ar cenu zīmi. Piemēram: avārijas siltumtīklos, kavējumi sabiedriskajā transportā, pieteikumu rindas.
  2. Definējiet KPI, ko var izmērÄ«t katru nedēļu. Piem.: vidējais novērÅ”anas laiks, kavējuma minÅ«tes, apkalpoÅ”anas laiks.
  3. Sakārtojiet minimālo datu plūsmu. Labāk 3 avoti ar labu kvalitāti nekā 20 avoti ar haosu.
  4. Izvēlieties vienkārÅ”u modeli, ko var izskaidrot. Sākumā interpretējamÄ«ba bieži ir vērtÄ«gāka par pēdējo procentu precizitātes.
  5. Ieviesiet rīcības protokolu. Kas notiek, kad modelis dod signālu? KurŔ apstiprina? Cik ātri?

Šāds 90 dienu cikls labi sader ar publiskā sektora realitāti: budžeta disciplīna, audits, datu aizsardzība un atbildības sadalījums.

Ko SmartCitiesWorld podkāsta tēma nozīmē 2025. gadā

Podkāsta epizodes vēstÄ«jums par Big Data un maŔīnmācīŔanās ieguvumiem pilsētām ir kļuvis praktiskāks: mÅ«sdienās uzvar nevis tās paÅ”valdÄ«bas, kas pērk visvairāk sensoru, bet tās, kas prot savienot datus ar lēmumiem.

Ja jÅ«s strādājat paÅ”valdÄ«bā, komunālajā uzņēmumā vai pilsētplānoÅ”anā, mans ieteikums ir vienkārÅ”s: izvēlieties vienu lietojumu, kur AI var samazināt laiku vai izmaksas jau Å”ajā sezonā, un uzbÅ«vējiet to kā atkārtojamu modeli arÄ« citām jomām.

Nākamais loÄ£iskais solis mÅ«su sērijā par mākslÄ«go intelektu publiskajā sektorā ir jautājums, kuru ir vērts uzdot komandai: kurā pilsētas procesā lēmumi Å”obrÄ«d balstās uz minējumiem, kaut gan dati jau eksistē?