AI viedajās pilsētās: ā€œpietiekami gudriā€ risinājumi

MākslÄ«gais intelekts publiskajā sektorā un viedajās pilsētās••By 3L3C

CilvēcÄ«ga pieeja AI viedajās pilsētās: kā bÅ«t ā€œpietiekami gudriemā€, uzlabot publiskos pakalpojumus un mazināt riskus.

Viedās pilsētasAtbildÄ«gs MIPaÅ”valdÄ«bu digitalizācijaE-pārvaldeDatu pārvaldÄ«baPubliskie pakalpojumi
Share:

Featured image for AI viedajās pilsētās: ā€œpietiekami gudriā€ risinājumi

AI viedajās pilsētās: ā€œpietiekami gudriā€ risinājumi

  1. gadā daudzas paÅ”valdÄ«bas ir noguruÅ”as no ā€œpilotprojekta pēc pilotprojektaā€ pieejas. Sensoru tÄ«kli, kameras, čatboti, prognozējoÅ”a analÄ«tika — tehnoloÄ£ijas ir daudz, bet iedzÄ«votāju pieredze bieži uzlabojas lēni. Un tad parādās neērtais jautājums: vai mēs bÅ«vējam viedu pilsētu, vai vienkārÅ”i tehnoloÄ£ijām piesātinātu pilsētu?

SmartCitiesWorld podkāstā Ben Green (grāmatas The Smart Enough City autors) iedod ļoti praktisku ā€œpretindiā€ — noņemt tehnoloÄ£iju brilles un atcerēties, ka tehnoloÄ£ija nav mērÄ·is. Man Ŕī doma Ŕķiet Ä«paÅ”i svarÄ«ga mÅ«su tēmai — mākslÄ«gais intelekts publiskajā sektorā un viedajās pilsētās — jo AI projektus ir pārāk viegli uztaisÄ«t ā€œpareizi tehniskiā€ un tomēr ā€œnepareizi sociāliā€.

Å ajā rakstā es pārvērÅ”u Ben Green ideju par ā€œpietiekami gudruā€ pilsētu konkrētā rÄ«cÄ«bas sistēmā: kā izvēlēties AI lietojumus, kas reāli uzlabo e-pārvaldes pakalpojumus, infrastruktÅ«ras pārvaldÄ«bu un satiksmes plÅ«smas analÄ«zi, vienlaikus stiprinot demokrātiju un taisnÄ«gumu.

Ko nozÄ«mē ā€œpietiekami gudraā€ pilsēta AI laikmetā

ā€œPietiekami gudraā€ pilsēta ir tāda, kas izmanto tehnoloÄ£iju tikai tur, kur tā skaidri uzlabo publisko pakalpojumu rezultātu, un atsakās no risinājumiem, kas izskatās iespaidÄ«gi, bet rada nevajadzÄ«gus riskus vai netaisnÄ«gumu.

Ben Green galvenais uzstādÄ«jums: tehnoloÄ£ijai jābÅ«t pakļautai demokrātiskiem mērÄ·iem, nevis otrādi. AI kontekstā tas nozÄ«mē trÄ«s vienkārÅ”us jautājumus, kas jāuzdod pirms jebkura iepirkuma:

  1. Kādu sabiedrisku problēmu mēs risinām? (nevis ā€œko varam automatizēt?ā€)
  2. Kam uzlabosies dzīve, un kam var pasliktināties?
  3. Kā mēs pārbaudīsim, vai rezultāts ir sasniegts? (ar mērījumiem, nevis sajūtām)

Å Ä« pieeja labi sader ar publiskā sektora realitāti: budžeti ir ierobežoti, personāls noslogots, un reputācijas risks ir liels. ā€œPietiekami gudriā€ bieži ir labāk nekā ā€œmaksimāli automatizētiā€.

Mīts, kas joprojām traucē: vairāk datu = labāki lēmumi

Dati paÅ”i par sevi nesniedz taisnÄ«gumu. Ja dati atspoguļo vēsturisku nevienlÄ«dzÄ«bu (piemēram, atŔķirÄ«gas iespējas piekļūt pakalpojumiem, atŔķirÄ«ga policijas klātbÅ«tne rajonos, atŔķirÄ«ga digitālā pratÄ«ba), AI to var nostiprināt.

ā€œSmart enoughā€ domāŔana prasa papildināt datu zinātni ar pārvaldÄ«bu: kas ir datu Ä«paÅ”nieks, kā tiek veikta kvalitātes kontrole, kā tiek skaidroti lēmumi un kā iedzÄ«votājs var apstrÄ«dēt kļūdu.

Kur AI publiskajā sektorā dod lielāko atdevi (un kur parasti kļūdās)

Labākie AI pielietojumi paÅ”valdÄ«bās ir tie, kuri ir paredzami, mērāmi un saistÄ«ti ar procesa efektivitāti — nevis tie, kas cenÅ”as ā€œnovērtēt cilvēkuā€ vai ā€œprognozēt uzvedÄ«buā€ ar augstu kļūdas cenu.

Augstas atdeves jomas: e-pārvalde, klientu apkalpoŔana, dokumentu plūsma

AI e-pārvaldes pakalpojumos visbiežāk strādā tad, kad tas palīdz cilvēkam ātrāk tikt līdz pareizajai atbildei vai dokumentam.

Praktiski piemēri:

  • Iesniegumu triāža: ienākoÅ”ie e-pasti/iesniegumi automātiski tiek saŔķiroti pa tēmām, prioritātēm un atbildÄ«gajām struktÅ«rvienÄ«bām.
  • PaÅ”apkalpoÅ”anās asistenti: čatboti nevis ā€œaizstāj operatoruā€, bet samazina vienkārÅ”o jautājumu plÅ«smu (darba laiki, statusi, prasÄ«bas).
  • Dokumentu apstrāde: teksta izvilkÅ”ana no pielikumiem, datu validācija, kļūdu signāli pirms cilvēks pieņem gala lēmumu.

Å eit ā€œpietiekami gudriā€ nozÄ«mē: AI dod ieteikumu, cilvēks apstiprina. Un tiek mērÄ«ts, vai sarÅ«k rindas, vai samazinās kļūdas, vai aug apmierinātÄ«ba.

Riskantākās jomas: ā€œranga sarakstiā€ par cilvēkiem un pārmērÄ«ga uzraudzÄ«ba

Tur, kur AI sāk Ŕķirot cilvēkus ā€œriska lÄ«meņosā€ (sociālie pabalsti, uzraudzÄ«ba, sodu prognozēŔana), kļūdas cena ir augsta: atteikts pakalpojums, stigmatizācija, diskriminācija.

Ben Green kritika par ā€œtech gogglesā€ Å”eit ir tieÅ”a: ja problēma ir nabadzÄ«ba, sociālā izolācija vai uzticÄ«bas trÅ«kums, tad ar algoritmu vien to neatrisināsi. TehnoloÄ£ija var palÄ«dzēt atbalsta komandai strādāt ātrāk, bet mērÄ·im jābÅ«t palÄ«dzÄ«ba, nevis ā€œefektÄ«va filtrēŔanaā€.

Demokrātija un taisnīgums: kā to ielikt AI projekta tehniskajā specifikācijā

Ja taisnÄ«gums paliek tikai prezentācijā, tas pazudÄ«s, tiklÄ«dz sāksies piegāde. ā€œSmart enoughā€ pieeja prasa taisnÄ«gumu pārvērst prasÄ«bās, procesos un mērÄ«jumos.

Trīs minimālie noteikumi atbildīgam AI iepirkumam

  1. Skaidrojami lēmumi (explainability)

    • Sistēmai jāspēj parādÄ«t, kāpēc lieta tika klasificēta konkrētā kategorijā (piemēram, ā€œsteidzamsā€, ā€œnepilnÄ«gsā€).
  2. Apelācijas ceļŔ iedzīvotājam

    • Ja AI ietekmē pakalpojuma pieejamÄ«bu, jābÅ«t cilvēka kontaktam un skaidram termiņam, kā kļūdu izlabot.
  3. Regulārs ietekmes audits

    • Ne reizi gadā ā€œÄ·eksīŔa pēcā€, bet regulāri: vai kļūdu Ä«patsvars ir lielāks noteiktām grupām (valoda, vecums, apkaime)?

Ja Å”ie trÄ«s nav iespējami, es parasti iesaku projektu samazināt vai pārorientēt uz droŔāku lietojumu.

Ko mērīt, lai nepazustu galvenais

Tehniskie KPI (precizitāte, F1 rādÄ«tājs) ir svarÄ«gi, bet publiskajā sektorā ar tiem nepietiek. ā€œPietiekami gudrsā€ KPI komplekts parasti ietver:

  • Pakāpes laiks lÄ«dz rezultātam (piem., atbildes laiks iedzÄ«votājam)
  • Kļūdu izmaksas (cik maksā viena nepareiza klasifikācija)
  • PieejamÄ«ba (vai pakalpojums kļūst saprotamāks arÄ« cilvēkiem ar zemāku digitālo pratÄ«bu)
  • UzticÄ«ba (sÅ«dzÄ«bu skaits, apelāciju Ä«patsvars, atkārtoto kontaktu Ä«patsvars)

Å Ä« ir vieta, kur AI projekts kļūst par pārvaldÄ«bas projektu — un tas ir labi.

Praktisks ā€œsmart enoughā€ process: no idejas lÄ«dz darbÄ«bai 90 dienās

AI iniciatÄ«vas publiskajā sektorā bieži iestrēgst starp stratēģiju un ievieÅ”anu. Tāpēc strādā Ä«ss, disciplinēts cikls ar skaidru rezultātu.

1) Problēmas definīcija, kas nav tehnoloģijas definīcija

Uzrakstiet vienā teikumā: ā€œMēs samazināsim X, lai uzlabotu Y, lÄ«dz datumam Z.ā€

Piemērs: ā€œMēs samazināsim nepilnÄ«gu bÅ«vniecÄ«bas iesniegumu Ä«patsvaru par 30% 3 mēneÅ”os, lai saÄ«sinātu izskatīŔanas laiku.ā€

2) Datu gatavības pārbaude (pirms modeļa)

  • Vai dati ir strukturēti?
  • Vai ir vienots klasifikators?
  • Cik daudz ir izņēmumu?
  • Vai ir vēsturiskas izmaiņas noteikumos, kas salauzÄ«s apmācÄ«bu?

Ä»oti bieži ā€œAI projektsā€ patiesÄ«bā ir datu kvalitātes projekts. Pieņemiet to laicÄ«gi, un jÅ«s ietaupÄ«siet mēneÅ”us.

3) Cilvēks procesā: kur tieÅ”i notiek apstiprināŔana

Definējiet vienu punktu, kur cilvēks vienmēr ir ā€œpēdējais vārdsā€. Ne tāpēc, ka AI ir slikts, bet tāpēc, ka publiskie pakalpojumi prasa atbildÄ«bu.

4) Pilots ar stingru robežu

Pilots ir labs tikai tad, ja tas nav bezgalīgs. Ielieciet robežas:

  • viena nodaļa
  • viena datu plÅ«sma
  • viens mērÄ·is
  • skaidra ā€œstop/goā€ diena

5) Publiska komunikācija: ko sistēma dara un ko nedara

UzticÄ«bu ceļ konkrētÄ«ba. Piemēram: ā€œSistēma iesaka prioritāti iesniegumiem; gala lēmumu pieņem darbinieks.ā€ Šāds teikums ir daudz vērtÄ«gāks nekā ā€œmēs ievieÅ”am AIā€.

Satiksme un infrastruktūra: AI kā pakalpojuma kvalitātes instruments

Viedajās pilsētās AI bieži tiek saistÄ«ts ar satiksmes plÅ«smas analÄ«zi, ielu apgaismojumu un uzturēŔanu. Te ā€œpietiekami gudriā€ nozÄ«mē izvēlēties optimizāciju, kas iedzÄ«votājam ir jÅ«tama.

Satiksmes plūsmas analīze: mazāk sastrēgumu, nevis vairāk kameru

Ja mērÄ·is ir plÅ«sma un droŔība, fokusējieties uz:

  • signālplānu pielāgoÅ”anu noteiktos koridoros
  • sabiedriskā transporta prioritāti krustojumos
  • incidentu ātrāku atklāŔanu (piem., apstājusies plÅ«sma)

Un nē — vairāk datu nav automātiski labāk. Pārāk plaÅ”a sekoÅ”ana transportlÄ«dzekļiem vai cilvēkiem var radÄ«t privātuma riskus bez atbilstoÅ”as atdeves.

InfrastruktÅ«ras pārvaldÄ«ba: uzturēŔana pirms avārijas

PrognozējoÅ”a uzturēŔana ir viena no retajām jomām, kur AI patieŔām var bÅ«t ā€œkluss darbarūķisā€:

  • Å«dens zudumu anomāliju noteikÅ”ana
  • bedru un seguma defektu prioritizēŔana pēc riska
  • enerÄ£ijas patēriņa anomālijas publiskajās ēkās

Å ie ir lietojumi, kuros taisnÄ«guma risks parasti ir zemāks, bet ieguvums — mērāms (mazāk avāriju, mazāk neplānotu remontu, stabilāki pakalpojumi).

Biežākie jautājumi par atbildīgu AI paŔvaldībās

Vai ā€œsmart enoughā€ nozÄ«mē bremzēt inovācijas?

Nē. Tas nozīmē izvēlēties kaujas, kuras ir vērts izcīnīt. Publiskais sektors vinnē, kad AI projekti nonāk līdz stabilai ekspluatācijai, nevis paliek demo stadijā.

Kā panākt, lai AI uzlabotu pakalpojumu pieejamību, nevis radītu jaunu digitālo plaisu?

Projektējiet pakalpojumu daudzkanālu: AI asistents var palÄ«dzēt tieÅ”saistē, bet vienmēr jābÅ«t arÄ« cilvēka atbalstam un skaidrai valodai (arÄ« vienkārÅ”ajā valodā, ja iespējams).

Kas ir lielākais risks 2025.–2026. gadā?

Pārāk ātra pāreja uz automatizētu lēmumu pieņemÅ”anu, kur nav skaidrs atbildÄ«gais, nav apelācijas ceļa un nav regulāru auditu. Tehniski tas var ā€œstrādātā€, bet pārvaldÄ«bas ziņā tā ir recepte krÄ«zei.

Kas jādara nākamais, ja jÅ«su pilsēta grib bÅ«t ā€œpietiekami gudraā€

Ben Green ideja par tehnoloÄ£iju kā lÄ«dzekli, nevis mērÄ·i, ir tieÅ”i tas, kas Å”obrÄ«d pietrÅ«kst daudzām AI iniciatÄ«vām publiskajā sektorā. Ja jÅ«s veidojat risinājumus e-pārvaldei, satiksmei vai infrastruktÅ«ras pārvaldÄ«bai, uzlieciet sev vienu stingru kritēriju: AI ir vērtÄ«gs tikai tad, ja iedzÄ«votājs to jÅ«t kā labāku pakalpojumu — ātrāku, saprotamāku, taisnÄ«gāku.

Ja jums jāizvēlas viens praktisks solis jau Å”onedēļ, es ieteiktu Å”o: paņemiet vienu aktuālu AI ideju un uzrakstiet tai ā€œsmart enoughā€ kartÄ«ti ar trim punktiem — mērÄ·is, risks, mērÄ«jums. Ja nevarat to izdarÄ«t skaidri, ideja vēl nav gatava iepirkumam.

Kā jÅ«s savā paÅ”valdÄ«bā Å”obrÄ«d atŔķirat projektus, kas ir ā€œiespaidÄ«giā€, no tiem, kas patieŔām uzlabo publiskos pakalpojumus?