Å ujorkas sastrÄgumu maksa 6 mÄneÅ”os samazinÄja PM2.5 par 22%. ApskatÄm, kÄ AI palÄ«dz mÄrÄ«t, prognozÄt un pielÄgot satiksmes politiku.
AI satiksmes pÄrvaldÄ«ba: mazÄk sastrÄgumu, tÄ«rÄks gaiss
22% mazÄk smalko daļiÅu (PM2.5) seÅ”u mÄneÅ”u laikÄ vienÄ pilsÄtas zonÄ nav ājauks bonussā ā tas ir publiskÄs veselÄ«bas rezultÄts, ko var izmÄrÄ«t, izskaidrot un atkÄrtot. TieÅ”i tÄds efekts tika novÄrots Å ujorkas Manhetenas maksas iebraukÅ”anas zonÄ pÄc satiksmes sastrÄgumu maksas ievieÅ”anas 2025. gada 5. janvÄrÄ«. Un te ir bÅ«tiskÄkais: gaisa kvalitÄtes uzlabojums nepalika tikai zonÄ. Tas izplatÄ«jÄs plaÅ”ÄkÄ pilsÄtas un pat metropoles mÄrogÄ.
Å is stÄsts labi iederas mÅ«su sÄrijÄ āMÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ un viedajÄs pilsÄtÄsā, jo tas parÄda vienu svarÄ«gu patiesÄ«bu: politika bez datiem ir minÄjums, bet politika ar datiem un AI ir vadÄms process. Ne vienmÄr ātehnoloÄ£ijaā ir jauns sensors vai vÄl viena lietotne iedzÄ«votÄjiem. Dažreiz tÄ ir gudri izstrÄdÄts ekonomiskais signÄls (maksa), ko pastÄvÄ«gi pieskata analÄ«tika, modeļi un adaptÄ«va pÄrvaldÄ«ba.
Å ujorkas piemÄrs ir labs atspÄriena punkts, lai parunÄtu par to, kÄ AI satiksmes plÅ«smas analÄ«ze, viedpilsÄtu datu platformas un uz datiem balstÄ«ta lÄmumu pieÅemÅ”ana palÄ«dz pilsÄtÄm: (1) ÄtrÄk redzÄt, kas strÄdÄ, (2) korekcijas veikt nevis āreizi gadÄā, bet gandrÄ«z reÄllaikÄ, un (3) noturÄt sabiedrÄ«bas uzticÄ«bu, jo rezultÄti ir pÄrbaudÄmi.
KÄpÄc 22% PM2.5 kritums ir tik nopietns signÄls
PM2.5 samazinÄjums ir viens no spÄcÄ«gÄkajiem indikatoriem, ka satiksmes politika ietekmÄ veselÄ«bu, ne tikai mobilitÄti. SmalkÄs daļiÅas (PM2.5) ir saistÄ«tas ar elpceļu un sirds-asinsvadu riskiem, un pilsÄtÄs bÅ«tiska daļa to nÄk no transporta (izplÅ«des, bremžu un riepu nodilums, putekļu uzvirpuļoÅ”ana).
Å ujorkas gadÄ«jumÄ pÄtÄ«jumÄ tika salÄ«dzinÄts faktiski izmÄrÄ«tais ar to, kas, pÄc prognozÄm, bÅ«tu noticis bez politikas. RezultÄts: vidÄjÄ dienas maksimÄlÄ PM2.5 koncentrÄcija maksas zonÄ kritÄs par 22% pirmajos seÅ”os mÄneÅ”os. PilsÄtas lÄ«menÄ« (piecos rajonos) samazinÄjums bija 1,07 mikrogrami uz kubikmetru, bet metropoles reÄ£ionÄ ā 0,7 mikrogrami uz kubikmetru.
Te ir niansÄts, bet ļoti svarÄ«gs moments viedpilsÄtu kontekstÄ: efekts pieauga laika gaitÄ. PirmajÄ nedÄÄ¼Ä mÄrÄ«tais kritums bija ap 0,8 Ī¼g/mĀ³, bet lÄ«dz 20. nedÄļai tas sasniedza 4,9 Ī¼g/mĀ³. Tas nozÄ«mÄ, ka sistÄma āneizdegā pÄc starta un nepÄrvÄrÅ”as par Ä«slaicÄ«gu PR uzvaru. TieÅ”i pretÄji ā ieguvums var krÄties, ja politika ir konsekventa.
SastrÄgumu maksa nav tikai transports ā tÄ ir pilsÄtas operÄtÄjsistÄma
SastrÄgumu maksas mehÄnisms strÄdÄ tÄpÄc, ka tas sakÄrto pieprasÄ«jumu. PilsÄtas centrs ir ierobežots resurss: joslas, krustojumi, gÄjÄju droŔība, sabiedriskÄ transporta kustÄ«ba. Ja pieprasÄ«jums pÄrsniedz jaudu, rezultÄts ir sastrÄgumi, dÄ«kstÄve un piesÄrÅojums tieÅ”i tur, kur cilvÄku ir visvairÄk.
Å ujorkas pirmajos seÅ”os mÄneÅ”os tika novÄroti arÄ« citi efekti, kas parasti iet kopÄ ar mazÄkiem sastrÄgumiem:
- Autobusu Ätrums zonÄ pieauga (praktiski tas nozÄ«mÄ labÄku pakalpojumu bez papildu autobusu iegÄdes).
- AvÄriju skaits samazinÄjÄs par 14%.
- SabiedriskÄ transporta lietojums pieauga visÄ MTA sistÄmÄ.
- KamÄr daudzÄs pasaules pilsÄtÄs sastrÄgumi auga, Å ujorkÄ tie kopumÄ palika stabili.
Ja skatÄmies no publiskÄ sektora pÄrvaldÄ«bas viedokļa, Å”eit parÄdÄs āoperÄtÄjsistÄmasā princips: pilsÄta iedod signÄlu (cenu), iedzÄ«votÄji un uzÅÄmumi pielÄgo uzvedÄ«bu, bet paÅ”valdÄ«ba reinvestÄ ieÅÄmumus alternatÄ«vÄs (transitÄ, aktÄ«vajÄ mobilitÄtÄ, pieejamÄs biļetÄs). Tas ir cikls, ko var optimizÄt.
Un tieÅ”i Å”eit AI kļūst par praktisku instrumentu, nevis modes vÄrdu.
Kur tieÅ”i AI palÄ«dz sastrÄgumu politiku padarÄ«t godÄ«gu un efektÄ«vu
AI nenomaina politisko izvÄli (vai ieviesÄ«sim maksu), bet tas padara izvÄli pÄrvaldÄmu ikdienÄ. Esmu redzÄjis, ka daudzas pilsÄtas āizdegā nevis idejas dÄļ, bet tÄpÄc, ka nespÄj Ätri atbildÄt uz trim jautÄjumiem: kas mainÄ«jÄs, kur tas mainÄ«jÄs un vai tas ir taisnÄ«gi.
1) MÄrÄ«Å”ana, kas nav atkarÄ«ga no viena sensora vai vienas metrikas
ViedajÄs pilsÄtÄs parasti ir dažÄdi datu avoti: satiksmes plÅ«smas skaitÄ«tÄji, kameru analÄ«tika, GPS agregÄti, sabiedriskÄ transporta dati, gaisa kvalitÄtes stacijas, meteoroloÄ£ija, bÅ«vdarbu grafiki.
AI modeļi palÄ«dz salikt Å”os avotus kopÄ, lai neizdarÄ«tu kļūdainus secinÄjumus. PiemÄram:
- Vai gaisa uzlabojums ir no politikas vai no laika apstÄkļiem (vÄja, temperatÅ«ras inversijas)?
- Vai piesÄrÅojums āpÄrcÄlÄsā uz robežielÄm? (rebound un spillover efekti)
- Vai pieauga kravas auto dÄ«kstÄve konkrÄtos rajonos piegÄžu dÄļ?
Å Ä« ir AI balstÄ«ta monitoringa bÅ«tÄ«ba: nevis skaists panelis, bet spÄja atŔķirt cÄloni no fona trokÅ”Åa.
2) PrognozÄÅ”ana un scenÄriji pirms likmes maiÅas
Ja pilsÄta plÄno mainÄ«t tarifus vai izÅÄmumus (piemÄram, piegÄdÄm, taksometriem, iedzÄ«votÄju atlaidÄm), AI palÄ«dz izrÄÄ·inÄt scenÄrijus:
- kÄ mainÄ«sies satiksmes intensitÄte pa stundÄm;
- kÄ mainÄ«sies sabiedriskÄ transporta noslodze;
- kur āizspiedÄ«siesā plÅ«smas;
- kÄds varÄtu bÅ«t PM2.5 efekts dažÄdÄs apkaimÄs.
LabÄ prakse: pirms jebkuras izmaiÅas pilsÄtai jÄspÄj izskaidrot ne tikai ākÄpÄcā, bet arÄ« ākas notiks, jaā. AI satiksmes modeļi un digitÄlie dvÄ«Åi (digital twin) to padara reÄli izdarÄmu, Ä«paÅ”i lielÄs pilsÄtÄs.
3) AdaptÄ«va pÄrvaldÄ«ba: politika kÄ iteratÄ«vs produkts
Å ujorkas pÄtÄ«juma autori uzsvÄra nepiecieÅ”amÄ«bu pÄc adaptÄ«vas pÄrvaldÄ«bas: nepÄrtraukta gaisa kvalitÄtes uzraudzÄ«ba, likmju pielÄgoÅ”ana un iteratÄ«vs dizains, lai noturÄtu ieguvumus un novÄrstu atlecoÅ”os efektus.
ManuprÄt, tas ir tieÅ”i tas, kur publiskais sektors var mÄcÄ«ties no produktu vadÄ«bas:
- definÄ mÄrÄ·us (PM2.5, autobusu Ätrums, avÄrijas, pieejamÄ«ba),
- ievieÅ” minimÄli nepiecieÅ”amo politikas dizainu,
- mÄra,
- pielÄgo.
AI Å”eit ir āautopilotsā tikai vienÄ nozÄ«mÄ: tas palÄ«dz Ätri pamanÄ«t, ka sistÄma mainÄs, un parÄda, kur jÄiejaucas cilvÄkam.
TrÄ«s lietas, ko pilsÄtas bieži aizmirst (un kur AI var glÄbt reputÄciju)
SastrÄgumu maksas politiku parasti kritizÄ par taisnÄ«gumu, uzÅÄmÄjdarbÄ«bas ietekmi un āpÄrcelto satiksmiā. Ja Ŕīs bažas ignorÄ, programma kļūst politiski trausla.
1) ReinvestÄ«cija nav sekundÄra ā tÄ ir programmas ālÄ«gumsā ar sabiedrÄ«bu
Ja ieÅÄmumi netiek redzami sabiedriskajÄ transportÄ un aktÄ«vajÄ mobilitÄtÄ, uzticÄ«ba krÄ«t. AI var palÄ«dzÄt ieÅÄmumu ietekmi padarÄ«t pÄrskatÄmu:
- kurÄs lÄ«nijÄs uzlabojumi deva lielÄko laika ietaupÄ«jumu;
- kuri rajoni ieguva no biežÄkiem reisiem;
- kÄ mainÄ«jÄs piekļuve darbavietÄm (accessibility) zemÄku ienÄkumu grupÄm.
TÄ nav tikai finanÅ”u atskaite. TÄ ir sociÄlÄ atskaite.
2) PiegÄdes un kravas transports ir atseviŔķs stÄsts
PÄtÄ«juma autori izcÄla piegÄžu kravu aktivitÄti un ieteica: nulles emisiju stimuli, koordinÄti piegÄžu grafiki, diferencÄtas maksas. Å eit AI ir ļoti praktisks:
- optimizÄ piegÄžu logus (time windows),
- samazina tukŔos braucienus,
- palÄ«dz ieviest dinamisku tarifu, kas motivÄ nebraukt pÄ«Ä·Ä«.
GodÄ«gi sakot, daudzÄs Eiropas pilsÄtÄs tieÅ”i piegÄžu pÄrvaldÄ«ba izŔķir, vai centrs kļūst klusÄks un tÄ«rÄks, vai vienkÄrÅ”i ācitÄdi aizsÄrÄā.
3) Bez uzticama datu stÄsta politiku var vienkÄrÅ”i apturÄt
Å ujorkas programmÄ politiskÄ spriedze ir reÄla ā federÄlÄ lÄ«menÄ« izskan draudi programmu slÄgt. Å ÄdÄ situÄcijÄ pilsÄtai vajag nevis emocionÄlus argumentus, bet pierÄdÄmu rezultÄtu Ä·Ädi:
- politika ā mazÄk braucienu vai mazÄka dÄ«kstÄve ā mazÄk PM2.5 ā labÄka veselÄ«ba/mazÄks risks;
- politika ā ÄtrÄki autobusi ā vairÄk pasažieru ā mazÄk auto atkarÄ«bas;
- politika ā mazÄk avÄriju ā mazÄk slodzes neatliekamajai palÄ«dzÄ«bai.
AI un datu analÄ«tika te nav āforÅ”iā. Tie ir aizsardzÄ«bas mehÄnisms pret populismu.
Praktisks plÄns paÅ”valdÄ«bai: kÄ sÄkt AI atbalstÄ«tu satiksmes politiku 90 dienÄs
Lai iedarbinÄtu uz datiem balstÄ«tu satiksmes pÄrvaldÄ«bu, nav jÄsÄk ar perfektu viedpilsÄtas platformu. Vajag skaidru minimÄlo komplektu un disciplÄ«nu.
- DefinÄ 4ā6 mÄrÄ·a rÄdÄ«tÄjus (piem., PM2.5 pÄ«Ä·i, autobusu vidÄjais Ätrums, avÄriju skaits, piegÄžu dÄ«kstÄve, sastrÄgumu laiks, sabiedriskÄ transporta noslodze).
- Izveido āpirmsā bÄzlÄ«niju (12ā24 mÄneÅ”i, ja iespÄjams), ar sezonÄlu korekciju.
- SakÄrto datu plÅ«smu: vienots datu katalogs, datu kvalitÄtes pÄrbaudes, piekļuves noteikumi.
- Ievies brÄ«dinÄjumu sistÄmu (anomaly detection): ja konkrÄtÄ koridorÄ pÄkÅ”Åi aug PM2.5 vai krÄ«t autobusu Ätrums, atbildÄ«gÄ komanda saÅem signÄlu tajÄ paÅ”Ä dienÄ.
- Publiskais panelis ar skaidru metodiku: nevis 50 grafiki, bet 10, kurus saprot arÄ« iedzÄ«votÄji.
- IterÄciju kalendÄrs: reizi mÄnesÄ« datu pÄrskats, reizi ceturksnÄ« politikas korekcijas.
Tas ir tieÅ”i tas āAI publiskajÄ sektorÄā modelis, kas strÄdÄ: mazi, regulÄri uzlabojumi, kas balstÄ«ti datos, nevis vienreizÄjs megaprojekts.
Ko Å ujorkas rezultÄti nozÄ«mÄ Eiropas pilsÄtÄm (un arÄ« Latvijai)
Å ujorkas stÄsts nav tikai par Å ujorku. Tas ir signÄls, ka sastrÄgumu pÄrvaldÄ«ba, ja tÄ ir konsekventa un uzraudzÄ«ta, dod izmÄrÄmu gaisa kvalitÄtes ieguvumu Ä«sÄ laikÄ. EiropÄ sastrÄgumu maksas jau ir zinÄmas, bet daudzas pilsÄtas joprojÄm cÄ«nÄs ar trim jautÄjumiem: kÄ pierÄdÄ«t efektu, kÄ to saglabÄt un kÄ panÄkt sabiedrÄ«bas pieÅemÅ”anu.
AI pievienotÄ vÄrtÄ«ba Å”eit ir ļoti vienkÄrÅ”a:
- pierÄdÄ«t efektu, nevis tikai to apgalvot;
- pamanÄ«t blakusefektus Ätri;
- pielÄgot politiku, pirms tÄ kļūst politiski neizturama.
Ja Ŕī sÄrija āMÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ un viedajÄs pilsÄtÄsā kaut ko mÄÄ£ina iedot, tad Å”o: AI ir visnoderÄ«gÄkais tur, kur lÄmumi ir dÄrgi, bet atgriezeniskÄ saite parasti ir lÄna. Satiksmes politika ir tieÅ”i tÄda joma.
PilsÄtas, kas 2026. gadÄ grib runÄt par āviedumuā, nevar aprobežoties ar sensoriem un pilotprojektiem. TÄm jÄspÄj vadÄ«t pilsÄtu kÄ sistÄmu ā ar datiem, ar atbildÄ«bu un ar drosmi koriÄ£Ät kursu.
Ko jÅ«s Å”obrÄ«d savÄ paÅ”valdÄ«bÄ mÄrÄt regulÄri: satiksmes plÅ«smu vai sistÄmas ietekmi uz veselÄ«bu? Atbilde uz Å”o jautÄjumu parasti pasaka, cik āviedaā patiesÄ«bÄ ir jÅ«su viedpilsÄtas stratÄÄ£ija.