Praktiskas mÄcÄ«bas no SEPTA CIO: kÄ AI un sistÄmdomÄÅ”ana uzlabo publisko transportu, satiksmes pÄrvaldÄ«bu un e-pÄrvaldes lÄmumus.
AI publiskajÄ transportÄ: ko mÄca SEPTA CIO
PandÄmija izdarÄ«ja vienu ļoti noderÄ«gu (un sÄpÄ«gu) pakalpojumu: tÄ padarÄ«ja publiskÄ transporta problÄmas redzamas lÄ«dz kaulam. Pasažieru plÅ«smas kļuva neprognozÄjamas, darbinieku pieejamÄ«ba svÄrstÄ«jÄs, budžeti saspringa, bet sabiedrÄ«bas gaidas nepazuda. Transporta aÄ£entÅ«ras saprata, ka āatgriezties kÄ bijaā nav plÄns ā tÄ ir ilÅ«zija.
SmartCitiesWorld podkÄsta sarunÄ ar EmÄ«liju Jeitsu (Emily Yates), SEPTA inovÄciju un IT vadÄ«tÄju (intervijas formÄtÄ runÄ par karjeras ceļu no Filadelfijas viedÄs pilsÄtas direktores lÄ«dz reÄ£ionÄlÄs transporta autoritÄtes inovÄciju vadÄ«bai), skaidri izkristalizÄjas trÄ«s tÄmas: pÄc-pandÄmijas realitÄte, sistÄmdomÄÅ”ana starp aÄ£entÅ«rÄm un tas, ko publiskajÄ sektorÄ patiesÄ«bÄ nozÄ«mÄ āinovÄcijaā.
Å is ieraksts ir daļa no sÄrijas āMÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ un viedajÄs pilsÄtÄsā, tÄpÄc es sarunu aplÅ«koÅ”u kÄ praktisku gadÄ«jumu: kÄpÄc transporta aÄ£entÅ«ras ir ideÄls lauks AI risinÄjumiem satiksmÄ, infrastruktÅ«ras pÄrvaldÄ«bai un uz datiem balstÄ«tai lÄmumu pieÅemÅ”anai ā un kÄ to izdarÄ«t bez dÄrgiem āmūžīgajiem pilotprojektiemā.
Ko pandÄmija atklÄja par transporta sistÄmÄm
PandÄmijas lielÄ mÄcÄ«ba ir vienkÄrÅ”a: transporta sistÄma nav tikai grafiks un marÅ”ruti ā tÄ ir dzÄ«va pilsÄtas nervu sistÄma. Un, ja nervu sistÄmÄ nav kvalitatÄ«vu signÄlu (datu), lÄmumi ir lÄni vai kļūdaini.
Jeitsu sarunÄ izceļ, ka pÄc pandÄmijas SEPTA izaicinÄjumi kļuva skaidrÄki. To var nolasÄ«t arÄ« plaÅ”ÄkÄ nozares kontekstÄ: biežÄk jÄmaina piedÄvÄjums, jÄspÄj paredzÄt pieprasÄ«juma āviļÅusā, jÄoptimizÄ resursi laikÄ, kad trÅ«kst gan finansÄjuma, gan cilvÄku.
Kur Å”eit parÄdÄs mÄkslÄ«gais intelekts?
AI publiskajÄ transportÄ nav par futÅ«ristisku robotu vilcienÄ. AI ir par labÄku prognozi, labÄku prioritizÄciju un ÄtrÄku reakciju. Praktiski tas nozÄ«mÄ:
- PieprasÄ«juma prognozÄÅ”anu pa diennakts laikiem, sezonÄm un rajoniem (piemÄram, svÄtku iepirkÅ”anÄs decembrÄ«, pasÄkumi, laikapstÄkļi).
- OperatÄ«vo traucÄjumu agrÄ«nu atklÄÅ”anu (anomÄliju noteikÅ”ana sensordatos, transportlÄ«dzekļu telemetrijÄ, biļeÅ”u validÄcijÄs).
- Resursu plÄnoÅ”anu (maiÅu grafiki, rezerves transportlÄ«dzekļi, apkope) ar optimizÄcijas algoritmiem.
ManÄ pieredzÄ publiskajÄ sektorÄ bieži klibo nevis idejas, bet disciplÄ«na: ja nav vienota datu standarta un atbildÄ«bas, pat labs modelis barosies ar nekvalitatÄ«viem datiem.
SistÄmdomÄÅ”ana: bez tÄs viedÄ pilsÄta ir tikai atseviŔķi āgudriā gabali
Jeitsu uzsver sistÄmdomÄÅ”anu starp pilsÄtas departamentiem un aÄ£entÅ«rÄm. Tas ir tieÅ”i tas punkts, kur āviedÄs pilsÄtasā bieži iestrÄgst: transporta aÄ£entÅ«ra ievieÅ” vienu risinÄjumu, satiksmes departaments ā citu, policija ā treÅ”o, bet dati un procesi nesavienojas.
AI satiksmes un mobilitÄtes pÄrvaldÄ«bÄ strÄdÄ tikai tad, ja sistÄma ir savienota. PiemÄram, ja jÅ«s gribat optimizÄt autobusu Ätrumu, ar GPS vien nepietiek. Vajag zinÄt arÄ«:
- luksoforu fÄzes un prioritÄtes,
- ceļu remontu grafikus,
- incidentu datus (avÄrijas, slÄgti posmi),
- pasÄkumu kalendÄru,
- reÄlo pasažieru pieprasÄ«jumu.
Praktiska pieeja: ākopÄ«gais operÄciju attÄlsā (Common Operating Picture)
Viens no reÄlistiskÄkajiem mÄrÄ·iem, ko aÄ£entÅ«ras var uzstÄdÄ«t 6ā12 mÄneÅ”iem, ir vienots situÄcijas panelis (nevis uzreiz āpilnÄ«ga AI transformÄcijaā). Tas var apvienot:
- ReÄllaika transporta atraÅ”anÄs vietas
- KavÄjumu iemeslus (automÄtiski klasificÄtus no dispeÄeru piezÄ«mÄm)
- Satiksmes ierobežojumus
- Apkopju statusu
- Servisa kvalitÄtes KPI
Kad Å”is pamats ir izveidots, AI kļūst daudz vÄrtÄ«gÄks: tas var ne tikai ārÄdÄ«t, kas notiekā, bet paskaidrot, kÄpÄc un ieteikt, ko darÄ«t tÄlÄk.
ViedÄ pilsÄta nav pilsÄta ar daudz sensoriem. ViedÄ pilsÄta ir pilsÄta, kur lÄmumi pÄrvietojas ÄtrÄk nekÄ problÄmas.
Ko publiskajÄ sektorÄ nozÄ«mÄ inovÄcija (un ko tÄ nenozÄ«mÄ)
PubliskajÄ sektorÄ inovÄcija bieži tiek pÄrprasta kÄ ājauna tehnoloÄ£ijaā. Jeitsu saruna labi ievelk uz zemes: inovÄcija ir spÄja uzlabot pakalpojumu, pat ja ierobežojumi ir skarbi ā iepirkumi, droŔība, arodbiedrÄ«bas, mantojuma sistÄmas, politiskais cikls.
TrÄ«s inovÄcijas kritÄriji, kas strÄdÄ transportÄ
Ja es vadÄ«tu transporta AI portfeli, es katru iniciatÄ«vu testÄtu ar trim jautÄjumiem:
- Vai tas samazina nenoteiktÄ«bu? (piemÄram, precÄ«zÄks ETA, labÄka apkopju prognoze)
- Vai tas samazina darbÄ«bas izmaksas vai āugunsdzÄsÄ«buā? (piemÄram, mazÄk avÄrijas remontu, mazÄk manuÄlu saskaÅojumu)
- Vai pasažieris to sajutÄ«s 90 dienu laikÄ? (ja nÄ, risks kļūt par mūžīgu pilotu ir augsts)
Å Ä« pieeja labi sader ar e-pÄrvaldes loÄ£iku: nevis ādigitÄlais projektsā, bet pakalpojuma uzlabojums, kas ir izmÄrÄms.
AI lietojumi, kas visbiežÄk dod Ätru atdevi
PubliskÄ transporta aÄ£entÅ«rÄm parasti nav problÄmu atrast 50 idejas. ProblÄma ir izvÄlÄties 5, kas tieÅ”Äm strÄdÄ, un ieviest tÄs tÄ, lai organizÄcija spÄj uzturÄt rezultÄtu.
1) PrognozÄjoÅ”Ä uzturÄÅ”ana (predictive maintenance)
ÄtrÄkais ceļŔ uz uzticamÄ«bu ir mazÄk neplÄnotu bojÄjumu. Ja autobusiem un vilcieniem ir telemetrija, AI modeļi var paredzÄt komponentu atteices risku (piemÄram, durvju mehÄnismi, bremžu sistÄmas, akumulatoru stÄvoklis), ļaujot plÄnot remontu pirms traucÄjuma.
RezultÄts, ko meklÄt KPI lÄ«menÄ«:
- mazÄk āservice disruptionā gadÄ«jumu,
- Ä«sÄks vidÄjais remonta laiks,
- labÄka rezerves daļu loÄ£istika.
2) ReÄllaika marÅ”rutu un grafiku pielÄgoÅ”ana
PÄc-pandÄmijas pieprasÄ«jums ir fragmentÄtÄks. AI var prognozÄt noslodzi un ieteikt operatÄ«vas korekcijas: papildreisi, lielÄka transporta vienÄ«ba, vai pat mikromobilitÄtes integrÄcija pÄdÄjai jÅ«dzei.
SvarÄ«gi: Å”eit vajag stingru pÄrvaldÄ«bu, jo grafiki ietekmÄ darba tiesÄ«bas un sabiedrisko lÄ«gumu.
3) DispeÄÄÅ”anas palÄ«gs ar dabiskÄs valodas apstrÄdi
DaudzÄs aÄ£entÅ«rÄs incidentu apraksti ir brÄ«vÄ tekstÄ (dispeÄeru piezÄ«mes, vadÄ«tÄju ziÅojumi). NLP var:
- automÄtiski kategorizÄt incidentus,
- izvilkt biežÄkos cÄloÅus,
- ieteikt standarta rīcības soļus.
Å is ir āzemÄ sliekÅ”Åaā AI, kas bieži dod labu rezultÄtu bez milzÄ«ga infrastruktÅ«ras pÄrbÅ«ves.
4) āSmart decisionsā satiksmÄ: prioritÄtes, nevis tikai signÄli
Daudz runÄ par āsmart signalsā, bet vÄrtÄ«ba rodas tad, kad signÄlu vadÄ«ba saÅem mÄrÄ·us:
- dot prioritÄti autobusam ar lielu noslodzi,
- lÄ«dzsvarot kavÄjumu Ä·Ädi marÅ”rutÄ,
- uzturÄt pÄrsÄÅ”anÄs savienojumus.
AI Å”eit kalpo kÄ prioritÄÅ”u dzinÄjs, kas palÄ«dz pilsÄtai un transporta operatoram rÄ«koties vienoti.
KÄ ieviest AI publiskajÄ sektorÄ, nesalaužot uzticÄÅ”anos
AI publiskajÄ sektorÄ vienmÄr ir uzticÄÅ”anÄs tests. Un transportÄ tas ir dubults: ja algoritms kļūdÄs, cilvÄki nokavÄ darbu, Ärstu, skolu. TÄpÄc ievieÅ”anas pieeja ir tikpat svarÄ«ga kÄ modelis.
MinimÄlais ievieÅ”anas komplekts (ko es ieteiktu aÄ£entÅ«rai)
- Datu inventarizÄcija un Ä«paÅ”nieki: kur ir GPS, biļeÅ”u dati, apkope, sÅ«dzÄ«bas, incidenti, satiksmes dati; kurÅ” par ko atbild.
- KPI pirms modeļa: izvÄlieties 3ā5 rÄdÄ«tÄjus (punktualitÄte, neplÄnotie bojÄjumi, incidentu izŔķirÅ”anas laiks, pasažieru informÄÅ”anas Ätrums).
- CilvÄks cilpÄ (human-in-the-loop): pirmajos mÄneÅ”os AI sniedz ieteikumus, nevis automÄtiski vada operÄcijas.
- Paskaidrojami lÄmumi: ja sistÄma iesaka mainÄ«t marÅ”rutu, tai jÄpaskaidro ākÄpÄcā cilvÄkam saprotami.
- DroŔība un privÄtums pÄc noklusÄjuma: piekļuves tiesÄ«bas, auditÄjamÄ«ba, datu minimizÄcija.
Å Ä« pieeja labi sasaucas ar e-pÄrvaldes principiem: skaidra atbildÄ«ba, caurspÄ«dÄ«gi procesi, mÄrÄms ieguvums.
Ko no SEPTA stÄsta var paÅemt Latvijas paÅ”valdÄ«bas un valsts iestÄdes
Jeitsu karjeras pÄreja no pilsÄtas viedÄs politikas uz transporta inovÄciju parÄda bÅ«tisku realitÄti: tehnoloÄ£ija vien nestrÄdÄ, ja nav institucionÄlas sadarbÄ«bas. Latvijas kontekstÄ tas nozÄ«mÄ, ka AI satiksmes plÅ«smas analÄ«zÄ un infrastruktÅ«ras pÄrvaldÄ«bÄ jÄplÄno kopÄ ar:
- paŔvaldību satiksmes departamentiem,
- sabiedriskÄ transporta operatoriem,
- ceļu uzturÄtÄjiem,
- policiju un operatīvajiem dienestiem,
- datu pÄrvaldÄ«bas un kiberdroŔības komandÄm.
Ja mÄrÄ·is ir LEADS (projekti, iepirkumi, pilotÄÅ”ana), tad vÄrtÄ«gÄkais piedÄvÄjums tirgum nav āAI platformaā. Tas ir skaidrs, pÄrbaudÄms lietojums ar KPI un ievieÅ”anas plÄnu.
PiemÄram:
- āPrognozÄjoÅ”Ä uzturÄÅ”ana 30 transportlÄ«dzekļiem 12 nedÄļu laikÄā
- āIncidentu klasifikÄcija un atbildes laika samazinÄÅ”ana par 20%ā
- āKavÄjumu cÄloÅu analÄ«tika un prioritÄÅ”u matrica operÄcijÄmā
NoslÄguma doma Å”ai sÄrijai ir vienkÄrÅ”a: mÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ ir instruments labÄkai pÄrvaldÄ«bai ā nevis mÄrÄ·is pats par sevi. TransportÄ tas parasti nozÄ«mÄ uzticamÄ«bu, prognozÄjamÄ«bu un godÄ«gu informÄciju pasažierim.
Ja jÅ«s Å”obrÄ«d plÄnojat AI iniciatÄ«vu mobilitÄtÄ, sÄciet ar jautÄjumu: kurÅ” lÄmums Å”odien tiek pieÅemts par vÄlu, jo dati ir pÄrÄk izkaisÄ«ti? TieÅ”i tur parasti slÄpjas pirmais projekts, kas atmaksÄjas.