Ko Ofwat inovÄciju fonds mÄca par AI publiskajÄ sektorÄ: konkursi, agrÄ«nais finansÄjums un sadarbÄ«ba, kas palÄ«dz mÄrogot viedpilsÄtu risinÄjumus.
AI inovÄciju fonds: ko pilsÄtas var mÄcÄ«ties no Å«dens
Ā£60 miljoni, 40 projekti, viens regulators ā tÄ izskatÄs Ofwat pieeja inovÄcijÄm Å«dens nozarÄ. Un tas nav ājauki, ka kÄds mÄÄ£inaā. TÄ ir ļoti praktiska atbilde uz publiskÄ sektora klasisko problÄmu: infrastruktÅ«ra ir kritiska, risks ir dÄrgs, bet bez inovÄcijas izmaksas un incidenti tikai pieaug.
MÅ«su tÄmu sÄrijÄ āMÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ un viedajÄs pilsÄtÄsā bieži runÄjam par AI kÄ rÄ«ku e-pÄrvaldei, satiksmes analÄ«tikai un uz datiem balstÄ«tai lÄmumu pieÅemÅ”anai. Å oreiz skatÄmies uz Å«dens nozari caur to paÅ”u prizmu: kÄ publiska institÅ«cija var iedarbinÄt inovÄciju dzinÄju, nepazaudÄjot droŔību, atbildÄ«bu un uzticÄ«bu.
Ofwat inovÄciju programmas vadÄ«tÄjs Marc Hannis (podkÄsta sarunÄ) izceļ trÄ«s idejas, kas gudrÄm pilsÄtÄm ir zelta vÄrtÄ: konkursi kÄ inovÄciju ācauruļvadsā, agrÄ«nÄs stadijas finansÄjuma trÅ«kuma novÄrÅ”ana, un apzinÄta sadarbÄ«ba Ärpus āsava sektora burbuļaā. Ja jÅ«s strÄdÄjat paÅ”valdÄ«bÄ, valsts iestÄdÄ, komunÄlajÄ uzÅÄmumÄ vai smart city projektÄ, Ŕīs atziÅas ir pÄrnesamas gandrÄ«z 1:1.
KÄpÄc infrastruktÅ«ras inovÄcija publiskajÄ sektorÄ buksÄ
PubliskÄ sektora inovÄcija buksÄ nevis tÄpÄc, ka cilvÄkiem trÅ«kst ideju, bet tÄpÄc, ka sistÄma ir bÅ«vÄta, lai minimizÄtu risku, nevis optimizÄtu rezultÄtu.
ÅŖdens sektors ir labs piemÄrs: tas ir vitÄli svarÄ«gs, spÄcÄ«gi regulÄts, ar ilgtermiÅa aktÄ«viem un augstÄm uzticamÄ«bas prasÄ«bÄm. Å Ädos apstÄkļos āpamÄÄ£inÄsim un paskatÄ«simiesā pieeja nestrÄdÄ. Tas pats attiecas uz viedpilsÄtu infrastruktÅ«ru: satiksmes vadÄ«bu, ielu apgaismojumu, atkritumu apsaimniekoÅ”anu, civilÄs aizsardzÄ«bas sensoriem, e-pakalpojumu platformÄm.
Å eit ir neÄrta patiesÄ«ba: bez strukturÄta veida, kÄ droÅ”i testÄt jaunas idejas, AI publiskajÄ sektorÄ paliek prezentÄciju lÄ«menÄ«. Piloti notiek, bet:
- tie ir pÄrÄk mazi, lai dotu sistÄmisku efektu;
- tie neiztur iepirkumu realitÄti;
- tie neiztur datu kvalitÄtes un integrÄcijas realitÄti;
- tie nenonÄk lÄ«dz mÄrogoÅ”anai.
Ofwat modelis ir interesants tieÅ”i tÄpÄc, ka tas mÄÄ£ina Å”o āpilot purgatoryā pÄrraut ar mÄrÄ·tiecÄ«gu mehÄnismu.
Ko Ofwat inovÄciju fonds dara pareizi (un kÄpÄc tas ir svarÄ«gi AI)
Ofwat ar konkursu un izaicinÄjumu pieeju jau ir ieguldÄ«jis Ā£60m 40 projektos. Skaitļi paÅ”i par sevi nav maÄ£ija, bet tie parÄda divas lietas, ko gudrÄs pilsÄtas bieži aizmirst.
Konkursi rada piegÄdes ācauruļvaduā, nevis vienu pilotu
AtseviŔķs pilots parasti ir kÄ vienreizÄjs pasÄkums: ir komanda, ir budžets, ir skaists demo. Konkursu sistÄma rada atkÄrtojamu procesu:
- problÄmas formulÄÅ”ana (vienÄ valodÄ visiem);
- ideju atlase;
- droÅ”a testÄÅ”ana;
- mÄrÄ«jumi (vai strÄdÄ? cik maksÄ? kas jÄmaina?);
- nÄkamÄ kÄrta vai mÄrogoÅ”ana.
AI projektos tas ir kritiski. Modeļi noveco, datu avoti mainÄs, kiberdraudi aug. Jums vajag nevis āvienu AI projektuā, bet AI inovÄciju portfeli, kur daļa ideju atkrÄ«t agrÄ«ni, daļa izaug lÄ«dz produktÄ«vai ekspluatÄcijai.
Regulators (vai pasÅ«tÄ«tÄjs) var atļauties risku labÄk nekÄ viens operators
Marc Hannis uzsver, ka nozare bijusi risk-averse. Tas nav pÄrmetums ā tas ir sistÄmisks fakts. Ja katrs komunÄlais uzÅÄmums atseviŔķi mÄÄ£ina inovÄt, neveiksmes cena ir liela un reputÄcijas risks ā vÄl lielÄks.
CentrÄli finansÄtas programmas ļauj:
- standartizÄt prasÄ«bas (dati, droŔība, atbilstÄ«ba);
- salÄ«dzinÄt risinÄjumus uz vienÄdiem kritÄrijiem;
- samazinÄt dublÄÅ”anos;
- ÄtrÄk izplatÄ«t ākas strÄdÄā.
Smart city kontekstÄ Å”o lomu var uzÅemties paÅ”valdÄ«ba, valsts digitÄlÄ aÄ£entÅ«ra, nozares asociÄcija vai reÄ£ionÄls inovÄciju fonds.
AgrÄ«nÄs stadijas ābedreā ir reÄla ā un tÄ nogalina labas idejas
Hannis piemin plaisu agrÄ«najai inovÄcijai. PubliskajÄ sektorÄ to redzu atkal un atkal: ideja ir laba, bet pÄrÄk āzaļaā, lai uzvarÄtu klasiskÄ iepirkumÄ, un pÄrÄk specifiska, lai piesaistÄ«tu privÄto kapitÄlu.
AI risinÄjumiem Ŕī bedre ir vÄl dziļÄka, jo agrÄ«nÄ posmÄ jÄizdara dÄrgi āneredzamieā darbi:
- datu sakÄrtoÅ”ana un datu katalogs;
- integrÄcijas ar
GIS,SCADA, dokumentu vadÄ«bu, e-pakalpojumu sistÄmÄm; - droŔības testÄÅ”ana;
- Ätikas un ietekmes novÄrtÄjums;
- modeļa uzraudzÄ«ba (monitoring) un kvalitÄtes metriÄ·i.
Ja nav finansÄjuma tieÅ”i Å”im posmam, AI paliek prototipos.
āÅŖdens atklÄjumu izaicinÄjumsā kÄ smart city sadarbÄ«bas paraugs
Ofwat cerÄ«bas uz Ā£4m Water Discovery Challenge balstÄs idejÄ piesaistÄ«t inovatorus no citÄm jomÄm ā pilsÄtu un transporta risinÄjumiem. Tas ir precÄ«zi tas, kas viedpilsÄtu ekosistÄmÄm bieži pietrÅ«kst: apzinÄta ācross-sectorā domÄÅ”ana, nevis tikai piegÄdÄtÄju katalogs.
KÄpÄc risinÄjumi no transporta un pilsÄtÄm der Å«denim (un otrÄdi)
Daudzas problÄmas ir strukturÄli lÄ«dzÄ«gas:
- noplÅ«des Å«dens tÄ«klÄ un zudumi energotÄ«klÄ ir anomÄliju detekcija;
- sastrÄgumi uz ceļiem un spiediena svÄrstÄ«bas tÄ«klÄ ir plÅ«smas optimizÄcija;
- avÄrijas brigÄžu dispeÄÄÅ”ana un ceļu uzturÄÅ”anas plÄnoÅ”ana ir marÅ”rutÄÅ”ana ar ierobežojumiem;
- tarifu taisnÄ«gums un pakalpojumu pieejamÄ«ba ir publiskÄs politikas + datu jautÄjums.
AI Å”eit nav āviena lietotneā. Tas ir metožu komplekts: prognozÄÅ”ana, optimizÄcija, anomÄliju atklÄÅ”ana, datorredze, teksta analÄ«tika sÅ«dzÄ«bu un iesniegumu apstrÄdei, digitÄlie dvÄ«Åi.
Praktisks piemÄrs: digitÄlais dvÄ«nis kÄ kopÄ«gs āvalodas slÄnisā
Ja man bÅ«tu jÄnosauc viena tehnoloÄ£iskÄ pieeja, kas savieno Å«dens nozari ar viedpilsÄtu domÄÅ”anu, tÄ bÅ«tu digitÄlais dvÄ«nis.
- ÅŖdenÄ«: tÄ«kls, sÅ«kÅi, rezervuÄri, spiediens, patÄriÅÅ”.
- PilsÄtÄ: satiksmes plÅ«smas, gaisa kvalitÄte, lietus kanalizÄcija, ielu apgaismojums, bÅ«vdarbi.
DigitÄlais dvÄ«nis ļauj AI modeļiem strÄdÄt nevis izolÄti, bet kÄ sistÄmai: simulÄt scenÄrijus, testÄt politikas lÄmumus, salÄ«dzinÄt izmaksas/ieguvumus pirms reÄliem darbiem.
KÄ paÅ”valdÄ«ba var uzbÅ«vÄt āOfwat stilaā AI inovÄciju programmu
Laba ziÅa: nav jÄbÅ«t regulatoram ar Ā£60m, lai iedarbinÄtu lÄ«dzÄ«gu mehÄnismu. SvarÄ«gÄkais ir dizains.
1) SÄciet ar problÄmu katalogu, nevis ar tehnoloÄ£iju sarakstu
AI publiskajÄ sektorÄ parasti iekrÄ«t vienÄ kļūdÄ: āmums vajag chatbotuā vai āmums vajag prognozÄÅ”anuā, pirms ir skaidrs, kam tieÅ”i.
Izveidojiet 10ā20 prioritÄru problÄmu katalogu ar skaidriem mÄrÄ«jumiem, piemÄram:
- samazinÄt Å«dens zudumus (noplÅ«des) par X% teritorijÄ Y;
- samazinÄt avÄriju reakcijas laiku par X min;
- uzlabot sūdzību izskatīŔanas SLA par X%;
- optimizÄt ielu apgaismojuma patÄriÅu par X% bez droŔības krituma.
Kad problÄma ir skaidra, tehnoloÄ£ija pati āsakonkurÄjasā.
2) IebÅ«vÄjiet datu gatavÄ«bas prasÄ«bas jau pirmajÄ kÄrtÄ
Ja konkursÄ uzvar āskaistÄkais demoā, jÅ«s dabÅ«siet demo. Ja uzvar risinÄjums, kas spÄj strÄdÄt ar jÅ«su datiem un integrÄcijÄm, jÅ«s dabÅ«siet rezultÄtu.
Minimums, ko prasīt no dalībniekiem:
- datu saraksts un kvalitÄtes pieÅÄmumi;
- integrÄciju plÄns;
- droŔības pieeja (piekļuves tiesÄ«bas, auditÄjamÄ«ba);
- modeļa uzraudzība un
driftkontrole; - skaidri KPI un bÄzes lÄ«nija.
3) FinansÄjiet arÄ« āneglÄ«toā darbu: integrÄciju un pÄrmaiÅu vadÄ«bu
AI projekti izgÄžas reti tÄpÄc, ka modelis ir slikts. Tie izgÄžas, jo:
- nav kas uzturÄs risinÄjumu pÄc pilota;
- procesi netiek mainīti;
- cilvÄki netic rekomendÄcijÄm;
- sistÄmas nerunÄ savÄ starpÄ.
TÄpÄc inovÄciju fonda dizainÄ iekļaujiet budžetu:
- datu inženierijai;
- lietotÄju apmÄcÄ«bÄm;
- darbplÅ«smu (workflow) pielÄgoÅ”anai;
- atbildÄ«bas modelim (kurÅ” pieÅem gala lÄmumu?).
4) Veidojiet portfeli ar apzinÄtu āÄtro atteikumuā
Ne visas idejas pelna mÄrogoÅ”anu. Un tas ir normÄli.
Es iesaku noteikt portfeļa principu: piemÄram, no 10 idejÄm 5 tiek Ätri pÄrbaudÄ«tas 8ā12 nedÄļÄs, 3 nonÄk pilotÄ 6 mÄneÅ”iem, 1ā2 tiek mÄrogotas.
Tas samazina politisko spriedzi (ākÄpÄc Å”is projekts neizdevÄs?ā), jo neveiksme ir paredzÄta kÄ procesa daļa, nevis skandÄls.
BiežÄkie jautÄjumi, ko dzirdu par AI publiskajÄ sektorÄ (un tieÅ”as atbildes)
Vai AI nozÄ«mÄ darba vietu samazinÄÅ”anu paÅ”valdÄ«bÄ? Parasti nÄ. PraktiskÄks efekts ir cits: AI noÅem rutÄ«nu (klasifikÄcija, pÄrbaudes, prognozes), lai speciÄlisti vairÄk laika velta sarežģītiem gadÄ«jumiem un iedzÄ«votÄju apkalpoÅ”anai.
KÄ izvairÄ«ties no āmelnÄs kastesā lÄmumiem? Nosakiet, ka AI dod rekomendÄciju, bet cilvÄks pieÅem lÄmumu, un ieviesiet auditÄjamas loÄ£ikas prasÄ«bas: paskaidrojamÄ«ba, pierÄdÄ«jumu žurnÄli, datu izcelsmes izsekojamÄ«ba.
KÄ panÄkt, lai sadarbÄ«ba ar privÄto sektoru nav atkarÄ«ba no viena piegÄdÄtÄja? Ielieciet lÄ«gumos datu Ä«paÅ”umtiesÄ«bas, API pieejamÄ«bu, modeļa pÄrnesamÄ«bu un dokumentÄciju. Un turiet iekÅ”Ä kompetenci, kas spÄj piegÄdÄtÄju pÄrvaldÄ«t.
Ko paÅemt no Ofwat pieejas, ja jÅ«su mÄrÄ·is ir gudra pilsÄta
Ofwat stÄsts nav tikai par Å«deni. Tas ir par to, kÄ publiska institÅ«cija var uzÅemties iniciatÄ«vu un padarÄ«t inovÄciju par sistÄmu, nevis par nejauŔību.
Ja Å”o pÄrliekam uz AI un viedpilsÄtu infrastruktÅ«ru, svarÄ«gÄkie principi ir vienkÄrÅ”i:
- finansÄjiet problÄmas risinÄjumu, nevis tehnoloÄ£ijas iegÄdi;
- radiet atkÄrtojamu konkursu/izaicinÄjumu mehÄnismu;
- piesaistiet idejas no Ärpuses (transports, enerÄ£ija, bÅ«vniecÄ«ba, veselÄ«ba);
- aizpildiet agrÄ«nÄs stadijas finansÄjuma robu;
- mÄriet rezultÄtus ar skaidriem KPI un bÄzes lÄ«niju.
Å Ä«s sÄrijas kontekstÄ mans viedoklis ir tieÅ”s: AI publiskajÄ sektorÄ kļūst vÄrtÄ«gs brÄ«dÄ«, kad iestÄde iemÄcÄs pÄrvaldÄ«t inovÄciju kÄ portfeli ā ar datiem, droŔību, procesu disciplÄ«nu un drosmi Ätri atmest idejas, kas nestrÄdÄ.
Ja jums bÅ«tu jÄizvÄlas viens nÄkamais solis Å”ai nedÄļai, lai virzÄ«tu viedpilsÄtas AI iniciatÄ«vu uz priekÅ”u, kÄda ir jÅ«su pilsÄtas āÅ«dens noplÅ«deā ā tÄ problÄma, kur datu pieeja un labs inovÄciju process dotu izmÄrÄmu rezultÄtu 6ā12 mÄneÅ”os?