AI partnerības, kas padara viedpilsētas mērogojamas

MākslÄ«gais intelekts publiskajā sektorā un viedajās pilsētās••By 3L3C

PartnerÄ«bu modelis palÄ«dz paÅ”valdÄ«bām ieviest AI viedpilsētās mērogojami un droÅ”i. Praktiski soļi datiem, platformai un iedzÄ«votāju pieredzei.

smart citypubliskais sektorspartnerībasdatu platformasAI pārvaldībae-pārvalde
Share:

Featured image for AI partnerības, kas padara viedpilsētas mērogojamas

AI partnerības, kas padara viedpilsētas mērogojamas

PaÅ”valdÄ«bām 2025. gada nogalē ir neērts paradokss: datu ir vairāk nekā jebkad (no satiksmes sensoriem lÄ«dz klientu apkalpoÅ”anas rindām), bet lēmumu pieņemÅ”ana bieži joprojām ir lēna, manuāla un sadrumstalota starp nodaļām un piegādātājiem. Tas ir brÄ«dis, kad mākslÄ«gais intelekts publiskajā sektorā var dot reālu atdevi — tikai ne tādā veidā, kā to bieži iztēlojas.

Lielākā kļūda? Uztvert ā€œAI viedpilsētÄā€ kā vienu tehnoloÄ£isku pirkumu. PatiesÄ«bā viedpilsētu projekti, kas iztur laika pārbaudi, parasti sākas ar partnerÄ«bu modeli: pilsēta + tehnoloÄ£iju ekosistēma + inženieru/stratēģijas partneris + (ideālā gadÄ«jumā) universitātes un vietējie uzņēmumi. SmartCitiesWorld podkāstā par Å”o tieÅ”i runā Venturous Group un Arup pārstāvji, aprakstot, kā sadarbÄ«ba un kopÄ«ga platformu veidoÅ”ana palÄ«dz ā€œpareizi izmērÄ«tā€ risinājumus, lai tie strādātu gan lielpilsētā, gan mazākā paÅ”valdÄ«bā.

Å ajā rakstā es sasieÅ”u viņu atziņas ar mÅ«su sērijas ā€œMākslÄ«gais intelekts publiskajā sektorā un viedajās pilsētāsā€ centrālo ideju: AI kļūst vērtÄ«gs tad, kad pilsēta prot to ieviest kā pakalpojumu — pārvaldāmi, droÅ”i un mērogojami.

Kāpēc viedpilsētām vajag partnerības, nevis tikai piegādātājus

Viedpilsētas problēmas ir sistēmiskas: satiksme ietekmē gaisu, gaisa kvalitāte ietekmē veselÄ«bu, veselÄ«ba ietekmē sociālos pakalpojumus, bet sociālie pakalpojumi ietekmē budžetu. Viena ā€œaplikācijaā€ to neatrisina.

PartnerÄ«bu pieeja strādā tāpēc, ka tā apvieno atŔķirÄ«gas spējas:

  • PaÅ”valdÄ«ba: mandāts, dati, procesu Ä«paÅ”umtiesÄ«bas, iedzÄ«votāju uzticÄ«ba (vai tās trÅ«kums).
  • TehnoloÄ£iju partneri: datu platformas, integrācijas, AI modeļi, produktu attÄ«stÄ«ba.
  • Inženieru un konsultāciju partneri (piem., Arup tipa): sistēmu domāŔana, droŔības prasÄ«bas, infrastruktÅ«ras realitāte, iepirkumu un ievieÅ”anas arhitektÅ«ra.
  • Ekosistēma (citytech tÄ«kli): iespēja ātrāk atrast piemērotu risinājumu, salÄ«dzināt pieejas un nepiesieties vienam vendoram.

Snippet-worthy doma: Viedpilsēta nav ā€œtehnoloÄ£iju kaudzeā€. Tā ir spēja sadarboties, lai tehnoloÄ£ijas kļūtu par uzticamu publisko pakalpojumu.

Å eit tieÅ”i iederas podkāsta uzsvars uz sadarbÄ«bu un ā€œpartnerÄ«bu modeliā€ — Ä«paÅ”i platformu veidoÅ”anā, kur katrs partneris iegulda savu daļu un kopā rodas risinājums, ko var atkārtot un mērogot.

AI viedpilsētā sākas ar pareizu ā€œplatformasā€ lēmumu

AI projekti izgāžas nevis tāpēc, ka ā€œmodelis bija sliktsā€, bet tāpēc, ka:

  1. dati ir nekvalitatīvi vai nepieejami,
  2. integrācijas ar esoÅ”ajām sistēmām ir dārgas,
  3. nav skaidras atbildÄ«bas par uzturēŔanu,
  4. droŔība un privātums tiek pievienoti par vēlu.

Podkāstā tiek pieminēta kopÄ«gi attÄ«stÄ«ta viedās ēkas platforma (Neuron) kā piemērs tam, ko dod kopuzņēmuma un partnerÄ«bas pieeja. Manuprāt, vērtÄ«gākais princips Å”eit ir nevis konkrēts produkts, bet domāŔanas veids: platforma kā pamats, nevis atseviŔķi pilotprojekti, kas nespēj ā€œiziet ārā no laboratorijasā€.

Ko pilsētai nozÄ«mē ā€œplatformas domāŔanaā€ AI kontekstā

Platforma nav tikai IT termins. Pilsētā tā nozīmē:

  • vienotus datu standartus (piem., adreses, objekti, laika zÄ«mogi),
  • piekļuves un identitātes pārvaldÄ«bu,
  • auditējamu lēmumu pieņemÅ”anas ķēdi (kas ko mainÄ«ja un kāpēc),
  • iespēju pievienot jaunus partnerus bez pārbÅ«ves ā€œno nullesā€.

Ja Ŕis pamats ir sakārtots, AI var strādāt vairākos virzienos vienlaikus:

  • satiksmes plÅ«smas analÄ«ze un adaptÄ«vi luksoforu scenāriji,
  • infrastruktÅ«ras pārvaldÄ«ba (piem., bojājumu agrÄ«na atklāŔana),
  • e-pārvaldes pakalpojumi (labāka pieteikumu triāža, ātrāka atbildēŔana),
  • budžeta plānoÅ”ana (prognozēŔana, slodžu modelēŔana).

MērogojamÄ«ba un ā€œright-sizingā€: vienādas vajadzÄ«bas, dažādi resursi

Podkāsta ideja par ā€œscalabilityā€ un ā€œright-sizingā€ man Ŕķiet viena no praktiskākajām: lielai metropolei un mazai pilsētai bieži ir tās paÅ”as vajadzÄ«bas (mobilitāte, droŔība, enerÄ£ija, klientu apkalpoÅ”ana), bet pilnÄ«gi atŔķirÄ«gi resursi.

Tāpēc labam smart city risinājumam ir jāspēj darboties trīs līmeņos:

  1. Starta līmenis (mazas paŔvaldības): minimāls sensoru klāsts, gatavas integrācijas, vienkārŔa analītika, skaidri KPI.
  2. Vidējs līmenis: vairāk datu avotu, automatizētas darbplūsmas, uz noteikumiem + ML balstīta optimizācija.
  3. Pilns lÄ«menis (lielpilsētas): reāllaika dati, digitālie dvīņi, prognozējoÅ”i modeļi, multi-aÄ£entu optimizācija.

Praktisks piemērs: satiksme bez ā€œzelta risinājumaā€

Ja paÅ”valdÄ«ba grib AI satiksmei, tipiska pārspÄ«lēŔana ir uzreiz prasÄ«t ā€œpilnÄ«gu reāllaika optimizāciju visā pilsētÄā€. Realitātē labāks ceļŔ ir pakāpju ievieÅ”ana:

  • 1. solis: datu karte (kur ir sastrēgumi, negadÄ«jumi, sabiedriskā transporta kavējumi).
  • 2. solis: prognoze (piem., nākamo 30–60 minūŔu slodze konkrētos mezglos).
  • 3. solis: ietekmes pārbaude (A/B tipa testēŔana: ā€œja mainām fāzes par X sekundēm, kas notiek?ā€).
  • 4. solis: automatizācija ar droŔības sliekŔņiem (AI iesaka, cilvēks apstiprina; vēlāk — auto-režīms noteiktos apstākļos).

PartnerÄ«ba Å”eit ir izŔķiroÅ”a: tehnoloÄ£iju partneris var uzbÅ«vēt prognozi, bet bez satiksmes inženieru un pilsētas operatÄ«vās komandas tas paliek par skaistu grafiku.

Citytech tÄ«kli: kāpēc ekosistēma ir AI ievieÅ”anas ā€œÄtrgaitas joslaā€

Venturous Group podkāstā minētais citytech tÄ«kls atspoguļo tendenci, ko publiskajā sektorā redzu arvien biežāk: pilsētas vairs negrib bÅ«t atkarÄ«gas no viena piegādātāja, bet arÄ« negrib vadÄ«t 20 atseviŔķus lÄ«gumus bez kopÄ«gas arhitektÅ«ras.

Ekosistēmas pieeja dod trÄ«s praktiskas priekÅ”rocÄ«bas:

1) Ātrāka risinājumu atlase (un mazāk ā€œpilot fatigueā€)

Ja ir skaidri definēti tehniskie un droŔības kritēriji, ekosistēma ļauj ātri salÄ«dzināt kandidātus. Tas samazina pilotprojektu skaitu, kas beidzas ar ā€œinteresanti, bet nevaram integrētā€.

2) Saderība un atkārtota izmantoŔana

AI publiskajā sektorā bieži cieÅ” no tā, ka katra nodaļa pērk savu rÄ«ku. Ekosistēmas modelis spiež domāt par kopÄ«giem datu slāņiem, API un savietojamÄ«bu.

3) Komandas kapacitātes palielināŔana

Ne visas paÅ”valdÄ«bas var atļauties lielu datu zinātnieku komandu. TÄ«kls un partneri var nodroÅ”ināt ā€œpaplaÅ”inātu komanduā€ — ar nosacÄ«jumu, ka pilsēta saglabā arhitektÅ«ras un datu pārvaldÄ«bas kontroli.

Snippet-worthy doma: Ekosistēma nav modes vārds. Tā ir veids, kā pilsēta saglabā izvēles brīvību un vienlaikus būvē konsekventu AI arhitektūru.

Pilsoņu personalizācija: AI var uzlabot pieredzi, bet risks ir ā€œfragmentēta pilsētaā€

Podkāstā izskan ideja, ka iedzÄ«votāji nākotnē varēs personalizēt savu pilsētas pieredzi pēc individuālām vēlmēm. Tas ir vilinoÅ”i: personalizēti paziņojumi par satiksmi, piemērotāki e-pakalpojumu ceļveži, pielāgota informācija par atkritumu izveÅ”anu, atbalsts cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Taču es ieņemÅ”u stingru pozÄ«ciju: personalizācija bez pārvaldÄ«bas rada nevienlÄ«dzÄ«bu. Ja viens iedzÄ«votājs saņem ā€œgudruā€ atbalstu, bet cits paliek ārpus sistēmas (valodas, piekļuves vai digitālo prasmju dēļ), pilsēta kļūst fragmentēta.

Kā personalizēt atbildīgi (praktiska pārbaudes lapa)

  • Opt-in pēc noklusējuma: personalizācija tikai ar skaidru piekriÅ”anu.
  • VienlÄ«dzÄ«gs ā€œbase serviceā€ lÄ«menis: pakalpojumam jābÅ«t pilnvērtÄ«gam arÄ« bez personalizācijas.
  • Skaidrojami lēmumi: ja AI rekomendē marÅ”rutu, prioritāti vai pakalpojumu, jāspēj pateikt ā€œkāpēcā€.
  • Daudzkanālu piekļuve: lietotne + tÄ«meklis + zvanu centrs + klātienes atbalsts.
  • Regulāri fairness testi: vai kāda iedzÄ«votāju grupa sistemātiski saņem sliktāku rezultātu?

Šādi personalizācija kļūst par reālu ieguvumu e-pārvaldei, nevis par PR saukli.

Ko paŔvaldībai darīt nākamajos 90 dienās: partnerību plāns AI ievieŔanai

Ja mērķis ir leads un reāli projekti, nevis konferences slaidi, ir vajadzīgs ļoti konkrēts starts. Lūk, 90 dienu plāns, ko bieži iesaku (un kas labi saskan ar podkāsta partnerību filozofiju):

  1. Izvēlieties vienu ā€œaugstas frikcijasā€ pakalpojumu (piem., iedzÄ«votāju iesniegumu apstrāde, atļaujas, satiksmes incidentu koordinācija).
  2. Aprakstiet 3 KPI, kas ir izmērāmi ik nedēļu (piem., vidējais izskatīŔanas laiks, pirmā atbilde 24h, atkārtoto iesniegumu Ä«patsvars).
  3. Sakārtojiet datu īpaŔumtiesības un piekļuvi: kur atrodas dati, kas ir datu īpaŔnieks, kāds ir minimālais datu kopums pilotam.
  4. Noformējiet partneru lomas:
    • platformas/integrāciju partneris,
    • domēna partneris (satiksme, ēkas, klientu apkalpoÅ”ana),
    • droŔības un juridiskais atbalsts.
  5. Definējiet ā€œmērogoÅ”anas vārtusā€: kas jāsasniedz, lai no pilota pārietu uz pilsētas mērogu (funkcionāli + droŔība + uzturēŔanas izmaksas).

Å is ir vienkārÅ”s ietvars, bet tas disciplinē komandu. Un disciplinēti projekti publiskajā sektorā uzvar.

Kur partnerības visbiežāk salūzt (un kā to novērst)

PartnerÄ«bas ir spēcÄ«gas, bet trauslas. Visbiežāk problēmas ir Ŕādas:

  • Neskaidras atbildÄ«bas: ā€œkurÅ” uzturēs modeli pēc 12 mēneÅ”iem?ā€
  • Iepirkuma un produktu ritma konflikts: paÅ”valdÄ«bas process ir mēneÅ”os, produkta iterācijas — nedēļās.
  • Datu droŔības prasÄ«bas kā pēdējais punkts: tas parasti nozÄ«mē pārbÅ«vi.
  • Vendor lock-in caur datiem: pat ja lÄ«gums ir elastÄ«gs, dati var bÅ«t ā€œieslēgtiā€.

Risinājums nav abstrakts ā€œlabāks lÄ«gumsā€. Risinājums ir pārvaldÄ«bas modelis:

  • kopÄ«ga arhitektÅ«ras padome (IT + domēna vadÄ«tāji + droŔība),
  • atvērtas integrācijas prasÄ«bas (API, datu eksports),
  • ekspluatācijas budžets jau sākumā (ne tikai ievieÅ”anai).

Nākamais solis viedpilsētās: no projektiem uz portfeli

Viedpilsētu ā€œnākamā paaudzeā€ nav par vairāk sensoriem. Tā ir par to, ka pilsēta vada AI kā portfeli: dažas iniciatÄ«vas dod ātru ieguvumu e-pārvaldes pakalpojumos, citas ilgākā laikā uzlabo infrastruktÅ«ras pārvaldÄ«bu, vēl citas (piem., personalizācija) prasa Ä«paÅ”i stingru privātuma un ētikas rāmi.

PartnerÄ«bas, par kurām runā SmartCitiesWorld podkāsta viesi, ir labs atgādinājums: pilsētai nav jāizdomā viss paÅ”ai, bet tai ir jāsaglabā vadāmÄ«ba — pār datiem, arhitektÅ«ru un iedzÄ«votāju uzticÄ«bu.

Ja jÅ«s strādājat paÅ”valdÄ«bā vai valsts iestādē un domājat par AI ievieÅ”anu, mans jautājums ir vienkārÅ”s: vai jums ir partneri, kas palÄ«dzēs ne tikai uzbÅ«vēt pilotu, bet arÄ« uzturēt pakalpojumu piecus gadus?