AI mÄjokļu plÄnoÅ”anÄ palÄ«dz zonÄjumam, zemes iegÄdei un partnerÄ«bÄm. Praktiski soļi paÅ”valdÄ«bÄm, lai 2026. gadÄ bÅ«vÄtu ÄtrÄk.
AI rÄ«ki, kas palÄ«dz pilsÄtÄm paÄtrinÄt mÄjokļu bÅ«vniecÄ«bu
Kad pilsÄtÄ ienÄk tÅ«kstoÅ”iem jaunu darbavietu, mÄjokļu tirgus parasti ānepaspÄj lÄ«dziā. Tas nav teorÄtisks scenÄrijs ā tieÅ”i tÄ notika JÅ«tas pavalstÄ«, kur uzÅÄmuma paplaÅ”inÄÅ”anÄs nozÄ«mÄja jaunu cilvÄku pieplÅ«dumu, un paÅ”valdÄ«ba burtiski nonÄca pie secinÄjuma: āmums viÅus nav kur izmitinÄt.ā Å is brÄ«dis ir pazÄ«stams arÄ« LatvijÄ un citur EiropÄ: investÄ«cijas ir laba ziÅa, lÄ«dz brÄ«dim, kad Ä«res cenas un rindas pÄc dzÄ«vokļiem kļūst par reÄlu bremzi ekonomikai.
Man Ŕķiet, ka te ir viena neÄrta patiesÄ«ba: mÄjokļu krÄ«ze nav tikai bÅ«vniecÄ«bas problÄma. TÄ ir pÄrvaldÄ«bas un datu problÄma. Un tÄpÄc Å”is temats ļoti dabiski iederas mÅ«su sÄrijÄ āMÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ un viedajÄs pilsÄtÄsā: ja pilsÄta spÄj gudri pÄrvaldÄ«t satiksmi, enerÄ£iju vai klientu apkalpoÅ”anu, tai jÄspÄj arÄ« gudri pÄrvaldÄ«t zemes politiku, zonÄjumu, partnerÄ«bas un atļauju procesu.
ZemÄk ā praktisks skats uz to, ko paÅ”valdÄ«bas jau dara (zemes iegÄde, zonÄjuma maiÅa, partnerÄ«bas, jaukta ienÄkumu mÄjokļi) un kur tieÅ”i AI un datu analÄ«tika dod vislielÄko paÄtrinÄjumu.
MÄjokļi kÄ infrastruktÅ«ra: ko tas maina paÅ”valdÄ«bas darbÄ
Atbilde Ä«sumÄ: ja mÄjokļi tiek uztverti kÄ infrastruktÅ«ra (lÄ«dzÄ«gi Å«denim, kanalizÄcijai un interneta pieejamÄ«bai), tad lÄmumi kļūst proaktÄ«vi, nevis reaÄ£ÄjoÅ”i.
PaÅ”valdÄ«bas bieži plÄno ceļus, skolas un inženierkomunikÄcijas ar 10ā20 gadu horizontu, bet mÄjokļus atstÄj ātirgumā. RezultÄts ir paredzams: tirgus reaÄ£Ä tikai tad, kad cenas jau ir uzkÄpuÅ”as un iedzÄ«votÄju neapmierinÄtÄ«ba ir augsta.
ViedÄs pilsÄtas pieeja nozÄ«mÄ, ka mÄjokļu politika tiek pieslÄgta pie:
- demogrÄfijas un migrÄcijas datiem,
- darba vietu izmaiÅÄm (jauni investori, sezonÄla nodarbinÄtÄ«ba),
- transporta pieejamÄ«bas (kur reÄli cilvÄki var dzÄ«vot un strÄdÄt),
- komunÄlo tÄ«klu kapacitÄtes,
- nekustamÄ Ä«paÅ”uma cenu un Ä«res dinamiskas.
Å eit AI nav āmodes lietaā. AI ir instruments, kas ļauj savienot Å”os signÄlus vienÄ lÄmumu modelÄ« un laicÄ«gi pamanÄ«t, kur veidojas deficÄ«ts.
Zemes iegÄde un aktÄ«va zemes politika: kur AI palÄ«dz visÄtrÄk
Atbilde Ä«sumÄ: AI palÄ«dz paÅ”valdÄ«bai nopirkt āpareizoā zemi, pareizajÄ brÄ«dÄ«, ar mazÄku risku un labÄku ietekmes aprÄÄ·inu.
RSS stÄsts izceļ vienu ļoti praktisku taktiku: paÅ”valdÄ«ba pÄrk zemi, lai pati kļūtu par spÄlÄtÄju un varÄtu ietekmÄt rezultÄtu (piemÄram, veidot mazÄkus daudzÄ«vokļu projektus, rindu mÄjas, vai jaukta tipa projektus ar daļu pieejamu dzÄ«vokļu).
Kur te parÄdÄs mÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ?
Zemju atlase ar vairÄku kritÄriju modeli
AI (vai pragmatiski ā maŔīnmÄcÄ«Å”anÄs + optimizÄcija) var izveidot zemes āpiemÄrotÄ«bas rÄdÄ«tÄjuā. Tas nav tikai ākur ir brÄ«vs gabalsā. Tas ir:
- attÄlums lÄ«dz sabiedriskajam transportam un darba vietÄm,
- inženierkomunikÄciju pieejamÄ«ba un pieslÄguma izmaksu prognoze,
- plÅ«du, karstuma salu vai citu klimata risku slÄÅi,
- apkÄrtnes sociÄlÄ struktÅ«ra (lai neveidotu jaunu segregÄciju),
- juridiskie riski (apgrÅ«tinÄjumi, Ä«paÅ”umtiesÄ«bu fragmentÄcija),
- potenciÄls konversijÄm (biroji, skolas, noliktavas).
RezultÄts: paÅ”valdÄ«ba var skaidri atbildÄt uz jautÄjumu ākÄpÄc pÄrkam tieÅ”i Å”o Ä«paÅ”umuā, nevis vadÄ«ties pÄc intuÄ«cijas vai politiskas intereses.
ScenÄriji: āja nopÄrkam X, iegÅ«stam Yā
Labs AI atbalstÄ«ts plÄnoÅ”anas process parÄda nevis vienu prognozi, bet 3ā5 scenÄrijus:
- zemes iegÄde un PPP projekts (jaukts ienÄkumu modelis),
- privÄtÄ attÄ«stÄ«ba ar paÅ”valdÄ«bas nodokļu atlaidÄm,
- konversija (birojs ā dzÄ«vokļi),
- ānekÄ nedarÄmā (cenu un pieejamÄ«bas prognoze).
TieÅ”i ānekÄ nedarÄmā scenÄrijs parasti ir visdÄrgÄkais, tikai izmaksas parÄdÄs citur: personÄla trÅ«kums paÅ”valdÄ«bas iestÄdÄs, ilgÄkas rindas sociÄlajiem pakalpojumiem, bÄrnudÄrzu slodze, garÄki braucieni un satiksmes spiediens.
ZonÄjums un konversijas: datu vadÄ«ta zonÄjuma optimizÄcija
Atbilde Ä«sumÄ: zonÄjums ir viens no spÄcÄ«gÄkajiem sviras mehÄnismiem, un AI palÄ«dz saprast, kur zonÄjuma maiÅa dod lielÄko atdevi ar mazÄko konfliktu.
PilsÄtÄs ar ierobežotu teritoriju zonÄjuma elastÄ«ba ir izŔķiroÅ”a. RSS piemÄrs: atļaut skolu un biroju Äku pÄrbÅ«vi par mÄjokļiem, lai virzÄ«tos uz mÄrÄ·i (piemÄram, tÅ«kstoÅ”iem jaunu vienÄ«bu lÄ«dz 2030. gadam).
AI zonÄjuma auditam: kur noteikumi ir āpaÅ”bloÄ·ÄjoÅ”iā
DaudzÄs paÅ”valdÄ«bÄs zonÄjuma noteikumi gadiem ir pieauguÅ”i āpa gabaliÅamā. RezultÄts ā noteikumi, kas:
- neļauj pietiekamu blīvumu tur, kur ir transports,
- pieprasa pÄrÄk daudz stÄvvietu vietÄs, kur auto nav galvenais,
- padara projektus finansiÄli neizpildÄmus (pÄrmÄrÄ«gas atkÄpes, augstuma limiti),
- rada ilgu saskaÅojumu Ä·Ädi.
Teksta analÄ«tika un LLM tipa rÄ«ki var palÄ«dzÄt veikt zonÄjuma noteikumu āaudituā: atrast konfliktÄjoÅ”as prasÄ«bas, biežÄkos atteikumu iemeslus atļaujÄm, kÄ arÄ« sadaļas, kuras attÄ«stÄ«tÄji interpretÄ atŔķirÄ«gi.
PilsÄtplÄnoÅ”anas ākarstuma kartesā
Praktiski strÄdÄ Å”Äds princips: pilsÄta publicÄ karti ar prioritÄrajÄm zonÄm (transporta mezgli, degradÄtas teritorijas, konversiju koridori) un skaidru piedÄvÄjumu:
- ÄtrÄks saskaÅoÅ”anas ceļŔ,
- tipveida risinÄjumi (piem., modulÄras daudzdzÄ«vokļu Äkas),
- caurspÄ«dÄ«gi kritÄriji, kÄ iegÅ«t atbalstu vai atlaides.
AI Å”eit dod divas lietas: precÄ«zÄku prioritÄÅ”u izvÄli un labÄku spÄju prognozÄt, kÄ zonÄjuma maiÅa ietekmÄs Ä«res cenas, satiksmi un skolu noslodzi.
PieejamÄ«ba bez ānabadzÄ«bas koncentrÄcijasā: kÄ mÄrÄ«t rezultÄtu
Atbilde Ä«sumÄ: pieejamÄ«bu nevar vÄrtÄt tikai pÄc vienÄ«bu skaita; jÄmÄra, vai politika rada jauktu ienÄkumu apkaimes un reÄlu piekļuvi darbam, skolÄm un mobilitÄtei.
RSS uzsver divas prakses, kurÄm es piekrÄ«tu:
- aizsargÄt pieejamÄ«bu (piemÄram, mÄrÄ·Ät atbalstu ne tikai uz ļoti zemiem ienÄkumiem, bet arÄ« uz mÄjsaimniecÄ«bÄm, kas ir āpar bagÄtuā sociÄlajam mÄjoklim un āpar nabaguā tirgus Ä«rei),
- neveidot nabadzÄ«bas koncentrÄciju, bet integrÄt mÄjokļus jaukta ienÄkumu projektos.
Ko AI var darÄ«t labÄk nekÄ Excel
AI var palÄ«dzÄt izveidot āpieejamÄ«bas paneliā ar skaidriem KPI, piemÄram:
- cik % jauno vienÄ«bu ir pieejamas mÄjsaimniecÄ«bÄm lÄ«dz 80% no mediÄnajiem ienÄkumiem,
- vidÄjais brauciena laiks lÄ«dz lielÄkajiem darba devÄjiem,
- Ä«res sloga rÄdÄ«tÄjs (Ä«re kÄ % no ienÄkumiem) pa apkaimÄm,
- sociÄlÄs segregÄcijas indekss (pirms/pÄc projekta),
- publisko pakalpojumu pieejamÄ«ba (skolas, primÄrÄ veselÄ«ba, sabiedriskais transports).
SvarÄ«gi: mÄrÄ«t ne tikai āuzbÅ«vÄjÄmā, bet āuzbÅ«vÄjÄm pareizajÄ vietÄ un pareizajai auditorijaiā.
PartnerÄ«bas ar attÄ«stÄ«tÄjiem: datu koordinÄcija, nevis tikai sarunas
Atbilde Ä«sumÄ: labÄkÄs publiskÄsāprivÄtÄs partnerÄ«bas (PPP) balstÄs uz vienotu datu valodu, kopÄ«giem mÄrÄ·iem un paredzamu atļauju procesu.
RSS panelÄ« izskan doma, kas realitÄtÄ bieži sÄp: tirgus attÄ«stÄ«tÄji un pieejamu mÄjokļu attÄ«stÄ«tÄji dzÄ«vo dažÄdÄs pasaulÄs. ViÅiem ir atŔķirÄ«gi finansÄjumi, termiÅi, prasÄ«bas un pat āvÄrdnÄ«caā.
AI var Å”eit palÄ«dzÄt nevis ar prezentÄcijÄm, bet ar sistÄmu:
1) Partneru āsavietoÅ”anasā modelis
PaÅ”valdÄ«ba var veidot strukturÄtu profilu datubÄzi:
- kÄda tipa projektus attÄ«stÄ«tÄjs ir realizÄjis,
- kÄdi ir tipiskie termiÅi,
- kÄds ir budžeta diapazons,
- vai ir pieredze ar pieejamības nosacījumiem,
- kÄda ir kvalitÄte (defektu statistika, iedzÄ«votÄju sÅ«dzÄ«bas, uzturÄÅ”anas izmaksas).
Tad atlase kļūst mazÄk subjektÄ«va. Un jÄ, Å”eit ir jÄbÅ«t stingrai Ätikai un caurspÄ«dÄ«gumam, lai tas nekļūtu par āmelnÄs kastesā reitingu.
2) Atļauju procesa prognozÄÅ”ana un paÄtrinÄÅ”ana
Atļauju process bieži ir klusais āprojekta slepkavaā. AI var palÄ«dzÄt:
- automÄtiski pÄrbaudÄ«t dokumentu pilnÄ«gumu,
- identificÄt biežÄkos atteikumu iemeslus,
- prognozÄt saskaÅoÅ”anas ilgumu pÄc projekta parametriem,
- ieteikt labojumus, pirms projekts nonÄk komisijÄ.
Tas ir tieÅ”i tas, ko viedÄs pilsÄtas dara citÄs jomÄs: samazina rindas un atbrÄ«vo speciÄlistu laiku sarežģītÄkajiem gadÄ«jumiem.
ÄŖss ā90 dienuā plÄns paÅ”valdÄ«bai: ar ko sÄkt 2026. gada sÄkumÄ
Atbilde Ä«sumÄ: sÄciet ar datu inventarizÄciju un vienu Ätru pilotu, kas dod izmÄrÄmu laika ietaupÄ«jumu.
Decembra beigas daudzÄm iestÄdÄm ir budžeta un plÄnoÅ”anas laiks. Ja mÄrÄ·is ir 2026. gadÄ reÄli paÄtrinÄt mÄjokļu ražoÅ”anu, Å”is ir pragmatisks starts:
- Datu inventarizÄcija (2 nedÄļas): zemes Ä«paÅ”umi, brÄ«vÄs teritorijas, atļauju plÅ«sma, atteikumu iemesli, komunÄlo tÄ«klu kapacitÄte.
- Vienots āhousing pipelineā panelis (4ā6 nedÄļas): no idejas lÄ«dz bÅ«vatļaujai, ar posmu ilgumiem un pudeles kakliem.
- ZonÄjuma audita pilots (6ā8 nedÄļas): atlasiet 1ā2 teritorijas un identificÄjiet 5 konkrÄtas prasÄ«bas, kas kavÄ attÄ«stÄ«bu.
- PartnerÄ«bu atlases standarts (lÄ«dz 90 dienÄm): skaidri kritÄriji, datu prasÄ«bas, kvalitÄtes rÄdÄ«tÄji.
Ja pÄc 90 dienÄm jÅ«s varat pateikt: āmÄs samazinÄjÄm vidÄjo dokumentu atgrieÅ”anas reižu skaitu par 30%ā vai āmÄs ieguvÄm 3 prioritÄros konversiju koridorus ar skaidru noteikumu komplektuā, jÅ«s jau esat priekÅ”Ä daudziem.
Ko darÄ«t, lai AI mÄjokļu plÄnoÅ”anÄ nerada jaunas problÄmas
Atbilde Ä«sumÄ: AI mÄjokļu politikÄ ir jÄbÅ«t auditÄjamam, ar publiskiem kritÄrijiem un cilvÄka lÄmumu atbildÄ«bu.
Ar mÄjokļiem saistÄ«tie lÄmumi ir politiski jÅ«tÄ«gi, un pareizi. TÄpÄc AI ievieÅ”anai ir jÄbÅ«t disciplinÄtai:
- CaurspÄ«dÄ«gi kritÄriji: ko sistÄma optimizÄ (vienÄ«bu skaitu, pieejamÄ«bu, brauciena laiku, klimata riskus)?
- TaisnÄ«guma pÄrbaudes: vai ieteikumi nesamazina iespÄjas kÄdai sabiedrÄ«bas grupai?
- CilvÄks pieÅem gala lÄmumu: AI dod rekomendÄciju, bet atbildÄ«ba paliek iestÄdei.
- Datu kvalitÄte: nekvalitatÄ«vi dati nozÄ«mÄ pÄrliecinoÅ”i nepareizus secinÄjumus.
Å o var izdarÄ«t labi. Bet tas ir jÄdara apzinÄti.
NÄkamais solis: gudrÄka mÄjokļu politika kÄ viedo pilsÄtu pamats
PaÅ”valdÄ«bÄm, kas grib bÅ«t āviedasā, nepietiek ar sensoriem un skaistÄm kartÄm. Vieda pilsÄta sÄkas ar spÄju cilvÄkiem dzÄ«vot tur, kur ir darbs, skolas un pakalpojumi, par cenu, ko viÅi var samaksÄt.
Ja jums Å”obrÄ«d Ŕķiet, ka mÄjokļu paÄtrinÄÅ”ana ir tikai ābÅ«vnieku jautÄjumsā, es ieteiktu pÄrfrÄzÄt: tÄ ir datu, zonÄjuma, zemes politikas un partnerÄ«bu koordinÄcijas kombinÄcija. Un tieÅ”i tur AI publiskajÄ sektorÄ ir visnoderÄ«gÄkais ā nevis tÄpÄc, ka tas ir moderni, bet tÄpÄc, ka tas ļauj pieÅemt lÄmumus ÄtrÄk un pamatotÄk.
Ko jÅ«su paÅ”valdÄ«ba spÄtu izdarÄ«t ÄtrÄk jau 2026. gada pirmajÄ ceturksnÄ«: zonÄjuma auditu, atļauju procesa prognozÄÅ”anu vai zemes āpiemÄrotÄ«basā modeli?