AI balstÄ«ta klimata rÄ«cÄ«ba palÄ«dz pilsÄtÄm mÄrÄ«t, prognozÄt un finansÄt noturÄ«bu. Praktiski piemÄri: plÅ«di, karstums, Äkas, satiksme.
AI palÄ«dz pilsÄtÄm Ä«stenot klimata rÄ«cÄ«bu praksÄ
- gads tika fiksÄts kÄ lÄ«dz Å”im karstÄkais gads, un tas nav tikai āglobÄlsā virsraksts ā pilsÄtÄs tas nozÄ«mÄ biežÄkus karstuma viļÅus, plÅ«dus pÄc Ä«sÄm, intensÄ«vÄm lietusgÄzÄm un pieaugoÅ”u spiedienu uz enerÄ£Ätiku, transportu un veselÄ«bas aprÅ«pi. PaÅ”valdÄ«bÄm tas izskatÄs pavisam praktiski: vairÄk izsaukumu neatliekamajai palÄ«dzÄ«bai, vairÄk bojÄjumu ielÄm un tÄ«kliem, lielÄki rÄÄ·ini un iedzÄ«votÄju neapmierinÄtÄ«ba.
SmartCitiesWorld podkÄstes epizodÄ par urbÄno klimata rÄ«cÄ«bu pieredzÄjuÅ”as nozares lÄ«deres ā Clare Wildfire (pilsÄtu prakses vadÄ«tÄja) un Madeleine Rawlins (klimata pÄrmaiÅu prakses vadÄ«tÄja) ā runÄ par to, kÄ pilsÄtas var virzÄ«ties no ambÄ«cijÄm uz Ä«stenoÅ”anu: kas strÄdÄ, kas bremzÄ, kÄ finansÄt pÄrmaiÅas un kÄ ielikt noturÄ«bu visÄ pilsÄtas āoperÄtÄjsistÄmÄā.
Å ajÄ ierakstÄ es to paÅ”u tÄmu apzinÄti pÄrlieku mÅ«su sÄrijas kontekstÄ ā āMÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ un viedajÄs pilsÄtÄsā ā jo realitÄte ir skarba un vienlaikus cerÄ«ga: bez datiem un AI atbalstÄ«tas lÄmumu pieÅemÅ”anas klimata rÄ«cÄ«ba bieži paliek par projektu portfeli, nevis par pilsÄtas darbÄ«bas modeli.
Klimata rÄ«cÄ«ba pilsÄtÄs: lielÄkÄ problÄma nav ideju trÅ«kums
PilsÄtÄm parasti netrÅ«kst plÄnu, stratÄÄ£iju un pilotprojektu. TrÅ«kst trÄ«s lietu: izpildes disciplÄ«nas, mÄrÄmÄ«bas un spÄjas salÄgot lÄmumus starp nozarÄm (transports, enerÄ£Ätika, teritorijas plÄnoÅ”ana, sociÄlie dienesti).
TieÅ”i tÄpÄc podkÄstes centrÄlÄ doma ā ābÅ«vÄt noturÄ«bu visÄ stratÄÄ£ijÄ, nevis atseviŔķos projektosā ā ir tik precÄ«za. NoturÄ«ba nav tikai dambis vai jauns sÅ«knis. NoturÄ«ba ir tas, vai pilsÄta spÄj:
- paredzÄt risku (ne tikai reaÄ£Ät pÄc fakta),
- prioritizÄt investÄ«cijas, kur tÄs dod lielÄko efektu,
- vadÄ«t infrastruktÅ«ru reÄllaikÄ,
- un skaidri parÄdÄ«t iedzÄ«votÄjiem, ko viÅi iegÅ«st.
AI publiskajÄ sektorÄ te kļūst par praktisku instrumentu: tas savieno sensordatus, satelÄ«tattÄlus, operatÄ«vos datus (piemÄram, avÄriju pieteikumus, satiksmes plÅ«smas) un klimata scenÄrijus vienÄ lÄmumu Ä·ÄdÄ.
āZaÄ¼Ä atkopÅ”anÄsā pÄc Covid: labs virziens, bet ar nepabeigtu mÄjasdarbu
PÄc Covid daudzas paÅ”valdÄ«bas mÄÄ£inÄja ielikt investÄ«cijÄs zaļos mÄrÄ·us: veloinfrastruktÅ«ru, energoefektivitÄti, publisko telpu. Tas bija pareizi.
TaÄu esmu redzÄjis vienu atkÄrtojoÅ”os klupÅ”anas akmeni: projekti tiek finansÄti, bet netiek uzturÄti ar datiem. RezultÄtÄ pÄc 12ā24 mÄneÅ”iem grÅ«ti godÄ«gi atbildÄt:
- vai siltumenerÄ£ijas patÄriÅÅ” tieÅ”Äm kritÄs,
- vai satiksme pÄrgÄja uz ilgtspÄjÄ«gÄkiem veidiem,
- vai gaisa kvalitÄte uzlabojÄs tur, kur solÄ«ts,
- vai mazaizsargÄtÄs grupas ieguva tikpat daudz kÄ pilsÄtas centrs.
AI risinÄjumi viedajÄm pilsÄtÄm Å”eit ienes āpÄcgarÅ”uā, kas bieži iztrÅ«kst: nepÄrtrauktu mÄrÄ«Å”anu, prognozÄÅ”anu un pÄrvaldÄ«bu.
Kur AI visÄtrÄk iedod rezultÄtu klimata noturÄ«bai
ÄtrÄkais ceļŔ uz taustÄmu ietekmi nav āpilsÄtas superplatformaā ar simtiem funkciju. LabÄka pieeja: 3ā4 mÄrÄ·tiecÄ«gi lietojumi, kas tiek ieviesti 90ā180 dienÄs un sasienas ar budžetu un KPI.
1) PlÅ«du un lietusÅ«dens riska prognozÄÅ”ana pa kvartÄliem
Atbilde Ä«si: AI var apvienot vÄsturiskus nokriÅ”Åu datus, reljefu, seguma tipu, kanalizÄcijas tÄ«kla parametrus un incidentu vÄsturi, lai prognozÄtu ākarstos punktusā vÄl pirms notikuma.
PraksÄ tas nozÄ«mÄ:
- dinamiski brÄ«dinÄjumi ceļu uzturÄtÄjiem un civilajai aizsardzÄ«bai,
- prioritÄte tÄ«rÄ«t notekas tieÅ”i tur, kur tas samazina risku,
- plÄnot zaļo infrastruktÅ«ru (lietusdÄrzi, caurlaidÄ«gi segumi) tur, kur atdeve ir vislielÄkÄ.
Snippet-worthy: āPlÅ«du noturÄ«ba sÄkas ar datu slÄÅoÅ”anu, nevis ar jaunu sÅ«kni.ā
2) Karstuma viļÅu ietekmes mazinÄÅ”ana ar pilsÄtas ātermÄlo kartiā
Atbilde Ä«si: AI palÄ«dz identificÄt pilsÄtas siltuma salas un saistÄ«t tÄs ar veselÄ«bas riskiem, nevis tikai ar temperatÅ«ru.
Te strÄdÄ kombinÄcija:
- satelÄ«tattÄli (virsmas temperatÅ«ra),
- koku vainagu segums, Änu modelÄÅ”ana,
- iedzÄ«votÄju blÄ«vums un vecuma struktÅ«ra,
- neatliekamÄs palÄ«dzÄ«bas izsaukumu dati (anonimizÄti).
RezultÄts nav tikai skaista karte. RezultÄts ir prioritÄÅ”u saraksts: kur vispirms stÄdÄ«t kokus, kur vajag dzeramÄ Å«dens punktus, kur jÄpÄrbÅ«vÄ pieturas, kur jÄsamazina asfaltÄto laukumu Ä«patsvars.
3) EnerÄ£ijas patÄriÅa optimizÄcija paÅ”valdÄ«bas ÄkÄs
Atbilde Ä«si: AI Äku pÄrvaldÄ«bÄ samazina patÄriÅu, atrod anomÄlijas un ļauj mÄrÄ·Ät investÄ«cijas tur, kur tÄs atmaksÄjas.
PaÅ”valdÄ«bÄm Äku fonds ir milzÄ«gs: skolas, bÄrnudÄrzi, slimnÄ«cas, sporta halles. Daļa ietaupÄ«juma ir āuzvedÄ«basā (grafiki, temperatÅ«ras setpointi), daļa ā tehniska (iekÄrtu darbÄ«bas režīmi).
Tipisks pirmais solis nav dÄrga modernizÄcija. Tas ir:
- apkopot skaitÄ«tÄju datus vienotÄ formÄtÄ,
- uzlikt anomÄliju detektoru (piem., nakts patÄriÅÅ”, kad Äka tukÅ”a),
- noteikt 10 Äkas ar lielÄko ietaupÄ«juma potenciÄlu,
- tikai tad iet uz lielajiem CAPEX projektiem.
Tas tieÅ”i sasaucas ar podkÄstes domu par finansÄjumu: ja tu vari pierÄdÄ«t ietaupÄ«jumu, tev ir pavisam cita saruna ar finanÅ”u departamentu un investoriem.
4) Satiksmes plÅ«smas analÄ«ze kÄ emisiju instruments, nevis tikai ākorÄ·uā instruments
Atbilde Ä«si: AI satiksmÄ dod iespÄju mazinÄt emisijas ar signÄlu plÄniem, marÅ”rutÄÅ”anu un sabiedriskÄ transporta prioritÄti.
Daudzas pilsÄtas joprojÄm vÄrtÄ satiksmi pÄc vienas metrikas: cik Ätri brauc automaŔīnas. Klimata rÄ«cÄ«bai vajag citu skatÄ«jumu:
- cik daudz cilvÄku pÄrvietojas (nevis maŔīnu),
- cik liels ir COā un NOx pÄdas nospiedums pa koridoriem,
- kur sabiedriskajam transportam pazūd laiks un uzticamība.
AI var palÄ«dzÄt pÄrslÄgt domÄÅ”anu no āplÅ«smasā uz āietekmiā.
No pilotprojekta uz sistÄmu: kÄ ieviest AI klimata rÄ«cÄ«bai paÅ”valdÄ«bÄ
Atbilde Ä«si: AI ievieÅ”ana klimata mÄrÄ·iem ir pÄrvaldÄ«bas projekts, ne tikai IT projekts. Ja par to atbild tikai ādigitÄlais departamentsā, rezultÄts bieži ir platforma bez politiskas jaudas.
IzvÄlies vienu klimata KPI un piesien tam datus
SÄc ar vienu mÄrÄ·i, ko saprot arÄ« Ärpus ādatu komandasā. PiemÄram:
- āSamazinÄm paÅ”valdÄ«bas Äku siltumenerÄ£ijas patÄriÅu par X% lÄ«dz 2027. gadamā,
- āSamazinÄm plÅ«du incidentu skaitu Y teritorijÄ par X%ā,
- āPalielinÄm koku vainagu segumu Z apkaimÄs par X%ā.
Tad uzreiz kļūst skaidrs, kÄdi dati vajadzÄ«gi, kam tie pieder un kurÅ” pieÅem lÄmumu.
Veido āminimÄli pietiekamuā datu arhitektÅ«ru
NeaizÄ·eries aiz ideÄlÄ datu ezera. PaÅ”valdÄ«bÄs tas var aizÅemt gadus.
StrÄdÄjoÅ”s minimums parasti ir:
- datu katalogs (kas mums ir, kÄdÄ kvalitÄtÄ, ar kÄdÄm piekļuves tiesÄ«bÄm),
- 2ā3 uzticami datu avoti, kurus var atjaunot automÄtiski,
- vienkÄrÅ”i kvalitÄtes noteikumi (trÅ«kstoÅ”Äs vÄrtÄ«bas, nobÄ«des, dublikÄti).
Iekļauj Ätiku un droŔību jau pirmajÄ sprintÄ
AI publiskajÄ sektorÄ nevar bÅ«t āuztaisÄm, pÄc tam sakÄrtojamā. Klimata lietojumi bieži skar:
- Ä£eotelpiskos datus (kur cilvÄki dzÄ«vo, kÄ pÄrvietojas),
- veselÄ«bas indikatorus (pat anonimizÄtus),
- kritisko infrastruktūru.
Noteikumi, kas man praksÄ strÄdÄ:
- anonimizÄcija pÄc noklusÄjuma,
- skaidrs mÄrÄ·a ierobežojums (datus neizmanto citiem nolÅ«kiem),
- auditÄjami modeļi un lÄmumi (kÄpÄc sistÄma ieteica tieÅ”i to),
- incidentu plÄns, ja dati vai modelis āaiziet ŔķÄrsÄmā.
AI uzticÄÅ”anÄs rodas tad, kad cilvÄki redz ne tikai rezultÄtu, bet arÄ« loÄ£iku aiz tÄ.
FinansÄjums: kÄ āpÄrdotā klimata noturÄ«bu ar cipariem, nevis saukļiem
PodkÄste pareizi uzsver finansÄjuma metodes. PilsÄtÄm ir jÄatrod veids, kÄ apmaksÄt gan akÅ«tas vajadzÄ«bas (plÅ«di, karstums), gan pÄrbÅ«vÄt sistÄmas.
AI palÄ«dz tieÅ”i tur, kur finansÄtÄji kļūst prasÄ«gi: mÄrÄ«jumos un riska samazinÄÅ”anas pierÄdÄ«jumos.
Praktiski instrumenti, ko paÅ”valdÄ«bas var izmantot (atkarÄ«bÄ no regulÄjuma un tirgus):
- EnergoefektivitÄtes lÄ«gumi (ietaupÄ«jums kÄ finansÄjuma avots)
- ZaļÄs obligÄcijas ar skaidriem KPI un atskaitÄm
- PubliskÄ un privÄtÄ partnerÄ«ba infrastruktÅ«ras modernizÄcijai
- ES fondu projekti, kur AI ir atbalsta slÄnis mÄrÄmÄ«bai un pÄrvaldÄ«bai
Stance: ja klimata pasÄkumam nav mÄrÄ«jumu un monitoringa plÄna, tas nav āgatavs finansÄjumamā. Tas ir tikai idejas apraksts.
BiežÄkie jautÄjumi, ko dzirdu no paÅ”valdÄ«bÄm
Vai mums vispÄr vajag AI, ja mums nav āperfektu datuā?
JÄ, bet ar nosacÄ«jumu: sÄc ar Å”auru lietojumu, kur dati jau eksistÄ (Äku skaitÄ«tÄji, satiksmes sensori, incidentu reÄ£istri). AI var uzlabot kvalitÄti arÄ« ar anomÄliju noteikÅ”anu un datu sakÄrtoÅ”anu.
Ko darÄ«t, lai AI projekts nepÄrvÄrÅ”as par vienreizÄju pilotu?
Piesien to budžetam, KPI un dienesta procesiem. Ja modeļa rezultÄts neietekmÄ darba grafikus, uzturÄÅ”anas plÄnus vai investÄ«ciju secÄ«bu, tas nomirs.
KÄ mÄs parÄdÄm iedzÄ«votÄjiem vÄrtÄ«bu?
RÄdi rezultÄtu valodÄ, kas cilvÄkiem saprotama: mazÄk applÅ«duÅ”u pagrabu, vÄsÄkas pieturas karstumÄ, uzticamÄks sabiedriskais transports, zemÄki rÄÄ·ini skolÄm.
NÄkamais solis: klimata rÄ«cÄ«ba kÄ āoperÄciju centrsā, nevis mapÄ«te plauktÄ
Klimata rÄ«cÄ«ba pilsÄtÄ nav atseviŔķa nodaļa. TÄ ir veids, kÄ pilsÄta pieÅem lÄmumus par infrastruktÅ«ru, pakalpojumiem un droŔību. Un 2026. gadÄ (tas ir tepat aiz stÅ«ra) tie, kas uzvarÄs, bÅ«s tie, kas spÄs savienot resursus, risku un reÄllaika datus vienÄ pÄrvaldÄ«bas ritmÄ.
Å is ieraksts ir daļa no sÄrijas āMÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ un viedajÄs pilsÄtÄsā ā un, manuprÄt, tieÅ”i klimata noturÄ«ba ir vieta, kur AI uzreiz kļūst saprotams arÄ« skeptiÄ·iem. Ne tÄpÄc, ka tas ir moderni. TÄpÄc, ka tas ietaupa laiku, naudu un nervus brÄ«dÄ«, kad pilsÄtas sistÄmas tiek testÄtas lÄ«dz robežai.
Ja jums Å”obrÄ«d jÄizvÄlas viens pirmais solis, izvÄlieties Å”o: definÄjiet vienu klimata problÄmu, kuru gribat samazinÄt 6 mÄneÅ”os, un izveidojiet datu un AI āÄ·Ädiā no signÄla lÄ«dz lÄmumam. Tad parunÄsim par mÄrogoÅ”anu.
Kuru pilsÄtas klimata risku jÅ«s gribÄtu prognozÄt un pÄrvaldÄ«t ar datiem jau nÄkamajÄ sezonÄ ā plÅ«dus, karstumu vai enerÄ£ijas pÄ«Ä·us?