Praktisks AI plÄns ilgtspÄjÄ«gai mobilitÄtei viedpilsÄtÄs: integrÄta plÄnoÅ”ana, biznesa modeļi un vienkÄrÅ”Äka zaÄ¼Ä izvÄle iedzÄ«votÄjiem.
AI plÄns ilgtspÄjÄ«gai mobilitÄtei viedpilsÄtÄs
2020.ā2024. gados daudzas Eiropas pilsÄtas izdarÄ«ja vienu un to paÅ”u kļūdu: tÄs mÄÄ£inÄja āsalabot satiksmiā kÄ atseviŔķu sistÄmu. RezultÄts bieži bija prognozÄjams ā atseviŔķi projekti (jauna velojosla Å”eit, dažas uzlÄdes stacijas tur, atseviŔķs koplietoÅ”anas pakalpojums citur), bet ne vienots, iedzÄ«votÄjiem saprotams mobilitÄtes piedÄvÄjums.
Sustrans vadÄ«tÄjs Xavier Brice (SmartCitiesWorld sarunÄ) uzsver ideju, kas publiskajÄ sektorÄ izklausÄs vienkÄrÅ”a, bet praksÄ ir grÅ«ta: mobilitÄtes plÄnoÅ”ana jÄpagriež āuz otru pusiā ā jÄsÄk nevis no transporta infrastruktÅ«ras, bet no tÄ, kÄ cilvÄki reÄli pÄrvietojas un kÄdu pilsÄtu mÄs gribam bÅ«vÄt. Å Ä« doma perfekti saskan ar mÅ«su tÄmu sÄriju āMÄkslÄ«gais intelekts publiskajÄ sektorÄ un viedajÄs pilsÄtÄsā: ja mÄrÄ·is ir uz datiem balstÄ«ta lÄmumu pieÅemÅ”ana, tad mobilitÄte ir viena no vietÄm, kur AI dod vislielÄko atdevi.
Å ajÄ ierakstÄ es pÄrtulkoÅ”u Brice praktiskos uzstÄdÄ«jumus AI valodÄ: kÄ paÅ”valdÄ«bÄm savienot transportu un pilsÄtplÄnoÅ”anu, kÄ veidot dzÄ«votspÄjÄ«gus biznesa modeļus un kÄ padarÄ«t āzaļo izvÄliā par vienkÄrÅ”Äko izvÄli.
KÄpÄc āvairÄk EVā vien nepietiek ā un ko ar to dara AI
Atbilde Ä«sumÄ: elektrifikÄcija ir vajadzÄ«ga, bet bez aktÄ«vÄs mobilitÄtes, koplietoÅ”anas un sabiedriskÄ transporta tÄ noslogo pilsÄtu telpu un budžetus; AI palÄ«dz salÄgot Å”os režīmus vienÄ sistÄmÄ.
Brice sarunÄ skaidri pasaka: pilsÄtÄm vajag labÄku miksu ā elektroauto (EV), aktÄ«vais transports (ieÅ”ana, velobraukÅ”ana), koplietoÅ”ana un sabiedriskais transports. ProblÄma nav tehnoloÄ£iju trÅ«kumÄ. ProblÄma ir tajÄ, ka katrs režīms bieži tiek plÄnots savÄ ākabatÄā, ar saviem datiem, saviem iepirkumiem un saviem KPI.
AI kÄ āmiksÄtÄjsā: vienots pieprasÄ«juma skatÄ«jums
Labi ieviesta AI pieeja pilsÄtÄ sÄkas ar vienu jautÄjumu: kÄds ir mobilitÄtes pieprasÄ«jums pa laiku, vietu un mÄrÄ·i? Nevis ācik maŔīnu ir uz ielasā, bet:
- cik cilvÄku pÄrvietojas uz skolu, darbu, veselÄ«bas aprÅ«pi;
- kÄ mainÄs plÅ«smas sezonÄli (LatvijÄ tas ir ļoti jÅ«tams ziemÄ);
- kur rodas āpÄdÄjÄ kilometraā problÄmas (sabiedriskais transports + Ä«sais posms kÄjÄm/velo);
- kur telpa ir visdÄrgÄkÄ (vÄsturiskie centri, skolu zonas, slimnÄ«cu apkÄrtne).
AI Å”eit strÄdÄ kÄ prognozÄÅ”anas un scenÄriju dzinÄjs: tas ļauj salÄ«dzinÄt nevis vienu projektu, bet vairÄkus ākomplektusā (piemÄram, ja pievieno 2 jaunas sabiedriskÄ transporta joslas + 3 mikromobilitÄtes stÄvvietu zonas + dinamisku stÄvvietu cenu).
KonkrÄts piemÄrs, kas parasti strÄdÄ
ManuprÄt, droÅ”Äkais sÄkumpunkts paÅ”valdÄ«bai ir multimodÄls koridors (piemÄram, dzÄ«vojamais rajons ā centrs), kur vienlaikus tiek testÄts:
- sabiedriskÄ transporta prioritÄte (luksoforu fÄzes, joslas),
- mikromobilitÄtes pieejamÄ«ba (skaidri mezgli, stÄvvietas),
- gÄjÄju droŔība (Ätruma režīmi, skolu zonas),
- EV uzlÄde tur, kur tÄ tieÅ”Äm atbalsta vajadzÄ«bu, nevis izskatÄs labi kartÄ.
AI vÄrtÄ«ba: vienÄ panelÄ« redzamas plÅ«smas un kompromisi, un lÄmumus var pamatot ar datiem, nevis ar skaļÄko viedokli publiskajÄ apsprieÅ”anÄ.
IntegrÄta transporta un pilsÄtplÄnoÅ”ana: AI kÄ kopÄ«ga valoda departamentiem
Atbilde Ä«sumÄ: integrÄcija notiek tad, kad visiem ir viens āpilsÄtas digitÄlais attÄlsā ā kopÄ«gi dati, kopÄ«gi mÄrÄ·i un kopÄ«ga atbildÄ«ba.
Brice akcentÄ telpas ierobežojumu: pilsÄtai ir ierobežots ielu platums, un katra jauna funkcija konkurÄ ar citu. Tas ir stÄsts par pilsÄtplÄnoÅ”anu tikpat daudz kÄ par transportu.
Ko nozÄ«mÄ āAI-driven urban managementā mobilitÄtÄ
PubliskajÄ sektorÄ integrÄcija bieži apstÄjas pie organizatorikas: transporta nodaļa strÄdÄ vienÄ ritmÄ, attÄ«stÄ«bas plÄnotÄji citÄ, datu pÄrvaldÄ«ba ā treÅ”ajÄ. AI projekti izgÄžas nevis tÄpÄc, ka modelis ir slikts, bet tÄpÄc, ka nav kopÄ«ga datu un lÄmumu cikla.
Praktiska pieeja, kas palīdz:
- vienots mÄrÄ·u komplekts (piem., droŔība, pieejamÄ«ba, emisijas, telpas efektivitÄte);
- kopÄ«ga datu taksonomija (kas ir āceļojumsā, kas ir āmezglsā, kas ir āaizkavÄÅ”anÄsā);
- pilsÄtas digitÄlais dvÄ«nis vieglÄ formÄ (ne obligÄti mega projekts): kartes slÄÅi, plÅ«smu dati, infrastruktÅ«ras inventarizÄcija un scenÄriju salÄ«dzinÄjums.
āMobilitÄte nav atseviŔķs pakalpojums. TÄ ir pilsÄtas dzÄ«ves kvalitÄtes infrastruktÅ«ra.ā
Å o frÄzi varÄtu drukÄt uz katra mobilitÄtes iepirkuma vÄka. Ja tÄ kļūst par vadmotÄ«vu, AI risinÄjumi dabiski iekrÄ«t vietÄ: tie palÄ«dz redzÄt, kÄ satiksmes lÄmums maina droŔību, gaisa kvalitÄti, komercdarbÄ«bas pieejamÄ«bu un sabiedrisko pakalpojumu sasniedzamÄ«bu.
IlgtspÄjÄ«gi biznesa modeļi: no āprojektaā uz āpakalpojumuā
Atbilde Ä«sumÄ: zaÄ¼Ä mobilitÄte kļūst finansiÄli noturÄ«ga, kad paÅ”valdÄ«ba pÄrstÄj domÄt tikai par kapitÄlieguldÄ«jumiem un sÄk optimizÄt pakalpojuma izmaksas un ieÅÄmumus visÄ dzÄ«ves ciklÄ.
Brice diezgan tieÅ”i pieskaras tam, ko paÅ”valdÄ«bas bieži saka pusbalsÄ«: naudas vienmÄr ir par maz, un ilgtspÄjÄ«gi risinÄjumi tiek uztverti kÄ āpapildu izdevumiā. Es tam nepiekrÄ«tu. Daudzi risinÄjumi ir dÄrgi tÄpÄc, ka tie ir slikti mÄrÄ·Äti.
Kur AI palÄ«dz budžetam (nevis tikai āinovÄcijaiā)
AI ir praktisks instruments resursu optimizÄcijai, ja to piesien pie finanÅ”u loÄ£ikas:
- marÅ”rutu un grafiku optimizÄcija pÄc reÄla pieprasÄ«juma (mazÄk tukÅ”u reisu, stabilÄka kvalitÄte pÄ«Ä·os);
- uzturÄÅ”anas prognozÄÅ”ana (piem., segums, apgaismojums, luksofori) ā mazÄk avÄrijas remontu, vairÄk plÄnveida darbu;
- dinamiska cenu politika (stÄvvietas, atļaujas, iebraukÅ”ana zonÄs) ar skaidriem mÄrÄ·iem: telpas atbrÄ«voÅ”ana, nevis sodÄ«Å”ana;
- subsidÄÅ”anas precizÄÅ”ana: atbalsts tur, kur tas pÄrk pieejamÄ«bu (piem., savienojumi uz slimnÄ«cu), nevis kur vienkÄrÅ”i āvÄsturiski tÄ ir bijisā.
āUse caseā pÄrbaude, pirms pÄrk tehnoloÄ£iju
Ja mÄrÄ·is ir LEADS (un reÄli rezultÄti), es iesaku katram AI mobilitÄtes projektam uzrakstÄ«t vienu teikumu Å”ÄdÄ formÄ:
- MÄs samazinÄsim [konkrÄtu problÄmu] par [X%] 12 mÄneÅ”os, izmantojot [datu kopas] un [lÄmumu procesu].
Ja nevar nosaukt problÄmu, datu kopas un lÄmumu procesu, tas vÄl nav projekts ā tÄ ir prezentÄcija.
SabiedrÄ«bas izvÄles: padarÄ«t zaļo marÅ”rutu par vienkÄrÅ”Äko
Atbilde Ä«sumÄ: iedzÄ«votÄji maina paradumus, kad sistÄma ir saprotama un Ärta; AI palÄ«dz personalizÄt informÄciju un noÅemt berzi ikdienas izvÄlÄs.
Brice piemin ļoti cilvÄcÄ«gu principu: organizÄcijÄm un paÅ”valdÄ«bÄm jÄpanÄk, lai cilvÄkiem ir vienkÄrÅ”i izvÄlÄties zaļo pÄrvietoÅ”anÄs veidu. Te nav runa par morÄli. Te ir runa par UX.
AI mobilitÄtes komunikÄcijÄ (bez ālielÄ brÄļaā sajÅ«tas)
Labi uztaisÄ«ta datu pieeja ļauj pilsÄtai runÄt ar iedzÄ«votÄjiem konkrÄti:
- āÅ onedÄļ skolu zonÄ X visbiežÄkie bÄ«stamie brīži ir 8:05ā8:25. Å eit ir droÅ”Äkie piebraukÅ”anas varianti.ā
- āNo rajona Y uz centru ÄtrÄkais veids pÄ«Ä·Ä« ir autobuss + 6 min gÄjiens. Å eit ir prognozÄtais ieraÅ”anÄs laiks.ā
SvarÄ«gi: privÄtums un datu Ätika nav ājuristu tÄmaā; tas ir uzticÄÅ”anÄs pamats. AnonimizÄcija, agregÄcija un skaidrs skaidrojums ākÄpÄc mÄs Å”o vÄcamā ir obligÄti.
Mazs, bet efektÄ«vs paÅÄmiens: frikcijas audits
Praktiska metode, ko var izdarÄ«t 2ā3 nedÄļÄs:
- izvÄlies 5 populÄrÄkos marÅ”rutus;
- izstaigÄ tos kÄ gÄjÄjs/velo/sabiedriskais;
- fiksÄ 10 ākaitinoÅ”os brīžusā (pÄrsÄÅ”anÄs haoss, nav stÄvvietas, neskaidras zÄ«mes, slidenas ietves);
- pieliec klÄt datus (plÅ«smas, negadÄ«jumi, kavÄjumi);
- uztaisi 90 dienu uzlabojumu sarakstu.
AI Å”eit nav tikai modelis. AI ir veids, kÄ prioritizÄt: kas dod lielÄko uzlabojumu visvairÄk cilvÄkiem ar vismazÄko ieguldÄ«jumu.
VietÄjÄ lÄ«derÄ«ba pret āvienu recepti visiemā: ko tas nozÄ«mÄ LatvijÄ
Atbilde Ä«sumÄ: vietÄjÄm transporta autoritÄtÄm jÄkļūst par sistÄmas arhitektu; centrÄlÄ lÄ«meÅa loma ir standarti, finansÄjums un datu saderÄ«ba.
Brice aizstÄv ideju, ka vietÄjÄm autoritÄtÄm jÄrÄda ceļŔ, nevis jÄgaida pilnÄ«bÄ āno augÅ”asā noteikta pieeja. Es Å”eit esmu vienÄ pusÄ ar viÅu. MobilitÄte ir lokÄla: ielas, skolas, paradumi, topogrÄfija, sniegs un atkuÅ”Åi. āViena recepte visiemā parasti izskatÄs glÄ«ti dokumentÄ un sÄpÄ«gi realitÄtÄ.
Ko publiskajam sektoram darÄ«t 2026. gada budžeta plÄnoÅ”anÄ
Decembra beigÄs (tieÅ”i tagad) paÅ”valdÄ«bas bieži ir starp āvÄl vienu pilotuā un ānekÄ nedarÄ«Å”anuā. Ir treÅ”ais variants: mazÄk pilotu, vairÄk produktu domÄÅ”anas.
KonkrÄts rÄ«cÄ«bas saraksts:
- Datu pamati (0ā3 mÄneÅ”i): vienots datu katalogs mobilitÄtei, datu kvalitÄtes rÄdÄ«tÄji, atbildÄ«gie.
- Divi prioritÄri use case (3ā9 mÄneÅ”i): viens par plÅ«smu optimizÄciju (sabiedriskais/koridori), otrs par droŔību (skolu zonas/Ätruma kontrole).
- MÄrÄ«jumi (no pirmÄs dienas): pirms/pÄc rÄdÄ«tÄji ā kavÄjumi, negadÄ«jumi, noslogojums, pieejamÄ«ba.
- Iepirkuma disciplÄ«na: pÄrk nevis āAI platformuā, bet rezultÄtu ar datu prasÄ«bÄm un integrÄcijÄm.
Å Ä« pieeja labi ieguļas e-pÄrvaldes loÄ£ikÄ: AI nav atseviŔķs projekts, tas ir instruments labÄkai pakalpojumu pÄrvaldÄ«bai.
Ko biežÄk jautÄ paÅ”valdÄ«bas (un skaidras atbildes)
Vai AI aizstÄs transporta plÄnotÄjus? NÄ. Tas aizstÄs daļu rutÄ«nas aprÄÄ·inu un palÄ«dzÄs plÄnotÄjiem strÄ«dÄties par pareizajÄm lietÄm, nevis par datu tabulÄm.
Ar ko sÄkt, ja dati ir sadrumstaloti? SÄc ar vienu koridoru un vienu datu kopu, ko vari sakÄrtot lÄ«dz galam (piem., sabiedriskÄ transporta GPS + pieturu noslodze). PierÄdi vÄrtÄ«bu, tad paplaÅ”ini.
KÄ nepazaudÄt iedzÄ«votÄju uzticÄÅ”anos? Skaidri definÄ, kÄdi dati tiek vÄkti, kÄpÄc, cik ilgi glabÄjas, un ko iedzÄ«votÄjs iegÅ«st pretÄ«. Ja atbilde nav saprotama vienÄ teikumÄ, komunikÄcija nav gatava.
NÄkamais solis: AI kÄ mobilitÄtes āoperÄtÄjsistÄmaā
Brice galvenÄ doma ā integrÄcija, telpas efektivitÄte un vienkÄrÅ”Äka zaÄ¼Ä izvÄle ā ir ļoti praktiska. AI Å”eit nav modes vÄrds. AI ir plÄnoÅ”anas metode, kas ļauj pilsÄtai vadÄ«t mobilitÄti kÄ pakalpojumu: paredzÄt pieprasÄ«jumu, salÄgot režīmus, pÄrbaudÄ«t biznesa loÄ£iku un skaidrÄk komunicÄt ar iedzÄ«votÄjiem.
Ja tu strÄdÄ publiskajÄ sektorÄ vai ar paÅ”valdÄ«bÄm, Å”is ir labs brÄ«dis (gada beigas, budžeta plÄni, 2026. gada prioritÄtes) pÄrjautÄt sev vienu lietu: vai mÄs optimizÄjam atseviŔķus transporta projektus, vai arÄ« veidojam sistÄmu, kas padara ilgtspÄjÄ«gu pÄrvietoÅ”anos par noklusÄjumu?
Ja atbilde ir āsistÄmuā, tad nÄkamais jautÄjums ir vÄl konkrÄtÄks: kuru vienu koridoru vai pakalpojumu tu izvÄlÄsies kÄ pirmo, lai AI balstÄ«ta mobilitÄtes pÄrvaldÄ«ba dotu izmÄrÄmu rezultÄtu 90 dienÄs?