AI palīdz pilsētām izvērtēt datu centru ietekmi

MākslÄ«gais intelekts publiskajā sektorā un viedajās pilsētāsā€¢ā€¢By 3L3C

PaÅ”valdÄ«bām datu centri nozÄ«mē elektrÄ«bu, Å«deni un emisijas. Skatiet, kā MI un viedpilsētas rÄ«ki palÄ«dz pieņemt pamatotus lēmumus.

datu centripaÅ”valdÄ«basAI pārvaldÄ«badigitālais dvÄ«nisenerģētikailgtspēja
Share:

Featured image for AI palīdz pilsētām izvērtēt datu centru ietekmi

AI palīdz pilsētām izvērtēt datu centru ietekmi

DecembrÄ« ASV federālajā lÄ«menÄ« signāls ir skaidrs: datu centru izbÅ«vi grib paātrināt. Vides regulators ir sācis vienkārÅ”ot atļauju procesu, Ä«paÅ”i tur, kur datu centri balstās uz rezerves elektroÄ£eneratoriem un lÄ«dz ar to pieskaras gaisa piesārņojuma regulējumam. Tajā paŔā nedēļā vairāk nekā 230 organizācijas publiski pieprasÄ«ja pretējo ā€” valsts mēroga moratoriju jaunu datu centru apstiprināŔanai un bÅ«vniecÄ«bai.

Pa vidu paliek paÅ”valdÄ«bas. Tās ir tās, kuras dzird iedzÄ«votāju satraukumu par elektrÄ«bas rēķiniem, Å«dens patēriņu un troksni. Tās arÄ« ir tās, kurām jāatbild par teritorijas plānojumu, infrastruktÅ«ras jaudām un politisko uzticÄ“Å”anos.

Å is ieraksts ir daļa no sērijas ā€œMākslÄ«gais intelekts publiskajā sektorā un viedajās pilsētāsā€. Mans skatÄ«jums ir vienkārÅ”s: datu centru debates nav tikai par ā€œpar vai pretā€. Tās ir par to, vai pilsēta spēj pieņemt lēmumu, balstoties datos ā€” un te mākslÄ«gais intelekts (MI) var dot reālu, praktisku priekÅ”rocÄ«bu.

Kāpēc datu centru jautājums kļuvis par paÅ”valdÄ«bu galvassāpēm

Atbilde Ä«si: datu centri koncentrē resursu pieprasÄ«jumu vienā punktā, un paÅ”valdÄ«bām bieži nav instrumentu, lai ātri un pārliecinoÅ”i novērtētu kopējo ietekmi.

Datu centri ir digitālās ekonomikas pamats ā€” Ä«paÅ”i MI laikmetā, kad modeļu apmācÄ«ba un ā€œinferenceā€ patērē arvien vairāk skaitļoÅ”anas jaudas. Taču fiziskā pasaule uzliek savus ierobežojumus:

  • ElektroenerÄ£ija: lielas jaudas pieslēgumi, slodzes pÄ«Ä·i un nereti nepiecieÅ”amÄ«ba pēc tÄ«kla pārbÅ«ves.
  • ÅŖdens: dzesÄ“Å”anas sistēmas var bÅ«t nozÄ«mÄ«gs patērētājs, Ä«paÅ”i sausākos reÄ£ionos.
  • Gaisa kvalitāte: rezerves Ä£eneratori (bieži dÄ«zeļdegvielas) nozÄ«mē emisiju riskus.
  • Sociālā cena: iedzÄ«votāji redz milzÄ«gas ēkas, satiksmi bÅ«vniecÄ«bas laikā un maz ā€œredzamuā€ darba vietu pēc tam.

Daļa aktÄ«vistu argumentē, ka datu centru skaita strauja palielināŔana tuvākajos gados var prasÄ«t elektroenerÄ£iju apjomā, kas pielÄ«dzināms desmitiem miljonu mājsaimniecÄ«bu, kā arÄ« palielināt spiedienu uz Å«dens resursiem. Vienlaikus medijos un politiskajā dienaskārtÄ«bā parādās stāsti par elektrÄ«bas cenu kāpumu reÄ£ionos, kur datu centru koncentrācija ir augsta.

PaÅ”valdÄ«bām problēma ir ne tikai tehniska ā€” tā ir arÄ« pārvaldÄ«bas problēma: kā pamatot lēmumu sabiedrÄ«bai, kad vienā pusē ir investÄ«cijas un ā€œAI ekonomikaā€, bet otrā ā€” komunālo pakalpojumu jaudas un iedzÄ«votāju uzticÄ“Å”anās.

Federālais paātrinājums vs. vietējā bremzÄ“Å”ana: ko tas nozÄ«mē pilsētām

Atbilde Ä«si: pat ja valsts lÄ«menÄ« process tiek vienkārÅ”ots, vietējā lÄ«menÄ« pieaug motivācija ieviest moratorijus, stingrākus standartus un caurspÄ«dÄ«guma prasÄ«bas.

Pēdējās nedēļas notikumi izgaismo spriegumu starp ā€œÄtrāk bÅ«vētā€ un ā€œsaprast, ko tas maksāā€. Federālais regulators ir ielicis vienuviet vadlÄ«nijas un rÄ«kus, kas palÄ«dzētu atļauju procesus paātrināt. Vienlaikus vairākas paÅ”valdÄ«bas jau rÄ«kojas pretēji ā€” noraida zemes izmantoÅ”anas pieteikumus vai diskutē par moratorijiem.

Manuprāt, tas nav ā€œanti-tehnoloÄ£ijuā€ vilnis. Tā ir reakcija uz asimetriju:

  • AttÄ«stÄ«tājiem ir komandas, konsultanti, modeļi un juristi.
  • PaÅ”valdÄ«bai bieži ir pāris speciālistu, kuri paralēli risina arÄ« citas krÄ«zes (ceļi, mājokļi, sociālie pakalpojumi).

Un tad vēl politiskā dimensija: pat ja nacionālā politika cenÅ”as mazināt ŔķērŔļus MI infrastruktÅ«rai, paÅ”valdÄ«bām paliek teritorijas plānoÅ”anas un atļauju instrumenti. Tāpēc ā€œpaātrināŔana augŔāā€ nereti izraisa ā€œbremzÄ“Å”anu apakŔāā€.

Kur MI reāli palīdz: no strīdiem uz modelētiem scenārijiem

Atbilde īsi: MI palīdz pilsētām ātri salikt kopā datus no dažādām sistēmām, izveidot scenārijus un izskaidrojami pamatot kompromisus.

Viedās pilsētas nav par sensoriem kā paÅ”mērÄ·i. Tās ir par lēmumu kvalitāti. Datu centru gadÄ«jumā MI var kļūt par paÅ”valdÄ«bas ā€œanalÄ«tisko mugurkauluā€, jo lēmums prasa redzēt visu bildi.

MI ietekmes novērtējums (Energyā€“Waterā€“Air ā€œtrÄ«sstÅ«risā€)

Datu centri vienlaikus ietekmē elektrÄ«bu, Å«deni un gaisu. MI modelÄ“Å”ana Å”eit ir noderÄ«ga, jo:

  • var prognozēt slodzes pÄ«Ä·us un to ietekmi uz sadales tÄ«klu;
  • var salÄ«dzināt dzesÄ“Å”anas risinājumus (piem., Å«dens patēriņa intensitāti);
  • var novērtēt rezerves Ä£eneratoru darbÄ«bas scenārijus un emisiju ietekmi.

Praktiska pieeja: pilsēta definē 3ā€“5 pieņemamus attÄ«stÄ«bas scenārijus (A: ā€œÄtri, minimāli nosacÄ«jumiā€, B: ā€œÄtri ar emisiju ierobežojumiemā€, C: ā€œpakāpeniski ar tÄ«kla investÄ«cijāmā€), un MI palÄ«dz aprēķināt, kuri KPI (jauda, Å«dens patēriņŔ, emisijas, izmaksas) kurā scenārijā kļūst par ā€œÅ”aurajām vietāmā€.

Digitālais dvīnis teritorijas plānoŔanai

Digitālais dvÄ«nis (digital twin) datu centru plānoÅ”anā nav greznÄ«ba. Tas ir veids, kā atbildēt uz iedzÄ«votāju jautājumiem ar karti, nevis ar solÄ«jumu.

Ko digitālais dvīnis var parādīt:

  • pieslēgumu punktus un tÄ«kla jaudas rezervi;
  • satiksmes ietekmi bÅ«vniecÄ«bas fāzē;
  • trokŔņa izplatÄ«bu no dzesÄ“Å”anas iekārtām;
  • plÅ«du risku un kritiskās infrastruktÅ«ras tuvumu.

Un svarÄ«gākais: digitālais dvÄ«nis ļauj paÅ”valdÄ«bai izvirzÄ«t precÄ«zus nosacÄ«jumus, piemēram, kuras ielas jāpastiprina, kādi trokŔņa limiti jāievēro, kāds ir maksimālais Å«dens patēriņŔ noteiktos mēneÅ”os.

Atļauju ā€œÄtrumsā€ ar kvalitātes kontroli

Paātrināt procesu var arī gudri. MI var automatizēt dokumentu pārbaudi un atbilstības kontroli:

  • vai pieteikumā ir visi obligātie pielikumi;
  • vai aprēķinu metodoloÄ£ija ir konsekventa;
  • vai nosacÄ«jumi sakrÄ«t ar teritorijas plānojumu;
  • vai ir norādÄ«ti rezerves elektroapgādes režīmi un emisiju kontroles pasākumi.

Tas nav ā€œrobotizēts jā/nēā€. Tas ir veids, kā cilvēkiem atbrÄ«vot laiku bÅ«tiskajam: sarunām ar iedzÄ«votājiem, kompromisu veidoÅ”anai un uzraudzÄ«bas dizainam.

ā€œPilsētai nav jāizvēlas starp investÄ«cijām un iedzÄ«votājiemā€ ā€” ja tiek prasÄ«ta caurspÄ«dÄ«ba

Atbilde īsi: pareizi uzrakstīti standarti un datu prasības ļauj pieņemt attīstību, nevis tikai to bloķēt.

Moratoriji parasti parādās tad, kad trÅ«kst standartu un uzticÄ“Å”anās. Tāpēc es ieteiktu paÅ”valdÄ«bām fokusēties uz trim lietām, kur MI un datu pārvaldÄ«ba dod tÅ«lÄ«tēju efektu.

1) Vienoti KPI un publiski saprotami mērījumi

PaÅ”valdÄ«bai vajag vienkārÅ”u ā€œpaneļaā€ domāŔanu:

  • maksimālā pieprasÄ«tā jauda (MW) un slodzes profils;
  • Å«dens patēriņŔ (mĀ³/dienā) un sezonālā variācija;
  • rezerves Ä£eneratoru darbÄ«bas stundas gadā un emisiju robežas;
  • siltuma atgÅ«Å”anas vai ā€œwaste heatā€ izmantoÅ”anas plāns (ja iespējams);
  • pievienotā vērtÄ«ba: nodokļi, darba vietas, infrastruktÅ«ras lÄ«dzfinansējums.

MI Å”eit palÄ«dz ar datu normalizÄ“Å”anu, prognozēm un ā€œkas notiks, jaā€ analÄ«zi.

2) ā€œFair shareā€ princips infrastruktÅ«ras izmaksām

Ja datu centrs prasa tÄ«kla pārbÅ«vi vai papildu jaudas, nav godÄ«gi, ka izmaksas izŔķīst iedzÄ«votāju rēķinos. Pilsētai jāspēj modelēt:

  • kurÅ” maksā par pieslēguma jaudas palielināŔanu;
  • kā izmaksas ietekmē tarifu;
  • kādas investÄ«cijas samazina riskus (piem., energoefektivitāte, akumulācija, atjaunÄ«gie avoti).

MI modelÄ“Å”ana te ir politiski noderÄ«ga: tā ļauj skaidri parādÄ«t, kāpēc konkrēts lÄ«guma nosacÄ«jums nav ā€œkaprÄ«zeā€, bet izmaksu taisnÄ«gums.

3) UzraudzÄ«ba pēc atļaujas izsniegÅ”anas

Atļauja nav finiŔs. Tā ir starta līnija.

PaÅ”valdÄ«bām vajag datu piegādes režīmu (ne obligāti publisku lÄ«dz pēdējam sensora rādÄ«jumam, bet auditējamu):

  • ikmēneÅ”a enerÄ£ijas un Å«dens patēriņŔ;
  • Ä£eneratoru testu grafiki;
  • incidentu ziņoÅ”ana;
  • neatkarÄ«gi mērÄ«jumi, ja ir sÅ«dzÄ«bas.

MI palÄ«dz anomāliju atklāŔanā (piem., Ä£eneratori darbojas biežāk nekā deklarēts) un riska novērtÄ“Å”anā.

Praktisks rīcības plāns paŔvaldībai (90 dienas)

Atbilde īsi: sāciet ar datu inventarizāciju, definējiet KPI, izveidojiet scenārijus un ieviesiet minimālo digitālā dvīņa versiju.

Ja jūsu paŔvaldībā datu centru projekti jau ir uz galda, 90 dienas var būt izŔķiroŔas. Šāds plāns ir reālistisks arī ar ierobežotu komandu.

  1. 1.ā€“2. nedēļa: datu inventarizācija

    • elektrÄ«bas jaudas dati (sadales tÄ«kls, pieslēgumu punkti, avāriju statistika)
    • Å«densapgādes jaudas un sezonālie ierobežojumi
    • gaisa kvalitātes mērÄ«jumi un ā€œkarstie punktiā€

  2. 3.ā€“4. nedēļa: vienoti KPI un prasÄ«bu veidne

    • ko attÄ«stÄ«tājs iesniedz, kādā formātā, ar kādiem pierādÄ«jumiem

  3. 2. mēnesis: MI atbalstÄ«ta scenāriju modelÄ“Å”ana

    • vismaz 3 scenāriji + ietekme uz jaudu/Å«deni/emisijām/izmaksām

  4. 3. mēnesis: minimālais digitālais dvīnis

    • kartes slāņi (tÄ«kls, Å«dens, risks, satiksme)
    • publiskā komunikācija ar skaidriem grafikiem, nevis 80 lappuÅ”u PDF

Å eit arÄ« parādās mÅ«su sērijas lielā tēma: AI publiskajā sektorā nav ā€œpar tehnoloÄ£ijuā€, tas ir par kapacitāti pieņemt labākus lēmumus ar tiem paÅ”iem (vai pat mazākiem) resursiem.

Ko darÄ«t tālāk: MI kā ā€œneitrāls tiesnesisā€ paÅ”valdÄ«bas rokās

Datu centru strÄ«dos paÅ”valdÄ«ba bieži tiek ielikta lomā, kur tai jāizvēlas starp attÄ«stÄ«bu un iedzÄ«votājiem. Es tam nepiekrÄ«tu. Pilsētai jāizvēlas starp miglainiem solÄ«jumiem un izmērāmiem nosacÄ«jumiem.

Ja jÅ«s strādājat paÅ”valdÄ«bā vai komunālo pakalpojumu uzņēmumā, labs nākamais solis ir vienkārÅ”s: definējiet, kuri 10 dati jums pietrÅ«kst, lai pateiktu ā€œjā, bet ar Å”iem nosacÄ«jumiemā€. Tad skatieties, kur MI var automatizēt vākÅ”anu, analÄ«zi un uzraudzÄ«bu.

Un jautājums, ko es Å”obrÄ«d uzdotu jebkurai pilsētai, kas apsver datu centru projektu: vai jums ir pietiekami laba datu un MI kapacitāte, lai aizstāvētu savu lēmumu pēc trim gadiem, kad rēķini un resursu patēriņŔ bÅ«s redzami praksē?